dara futbola attīstības labā, ir uzcelti daudzi sintētiskie laukumi, ir jauniešu izlases, ir reģionālās izlases, futbola akadēmijas saņem dotācijas. Tas nevar nedot rezultātu. Tāpēc domāju, ka jāpārkārtojas ir arī lielajam futbolam. Kad spēlēju Dānijā, tur 80 procenti spēlētāju bija pusprofesionāļi, kuri pa dienu strādāja, bet vakaros trenējās.
- Viņi tiešām strādāja?- Viņi tiešām strādāja. Kurš sēdēja birojā, kurš strādāja par programmētāju, bet kurš montēja riepas. Un vakarā visi gāja uz treniņiem. Un uz mūsu kluba spēlēm nāca ap 10 000 skatītāju. Bet, atgriežoties pie Latvijas futbola, – mums katru gadu ir jauni un jauni skandāli. Cilvēks to visu lasa, lasa, lasa un vienā brīdī viņam pietiek, viņš par to vairs neko negrib dzirdēt. Korupcija, totalizatori, algu nemaksāšana – parasts līdzjutējs šo iemeslu dēļ vairs neiet uz futbolu. Ja fons būtu savādāks – ja rakstītu, ka pie mums brauc labi spēlētāji, ka klubi attīstās, viss būtu savādāk.
- Vai totalizatoru skandāliem ir pamats?- Nav dūmu bez uguns. Bet šīs lietas ir jāizmeklē policijai nevis mums. Vienlaikus tas viss futbolam, protams, ir kritiski. Imidžam nevar būt nekas
“ Aleksandrs Starkovs man deva iespēju spēlēt izlasē – nespēlēju klubā, bet aizvadīju ļoti augsta līmeņa mačus izlasē un tā ieguvu gan iedvesmu, gan stimulu nākotnei.” sliktāks. Kurš sponsors gribēs ieguldīt naudu jomā, kuru visu laiku skar tādi skandāli?
- Teicāt, ka uz ārzemēm spēlētājam jāaizbrauc līdz 25 gadu vecumam. Cik Jums bija, kad aizbraucāt uz Anglijas Southampton?- 22. Tas ir pats labākais vecums.
- Kāpēc Jums neizdevās nostiprināties Southampton komandā un tajā faktiski nespēlējāt?- Treneris, kurš mani uzaicināja, tika atlaists. Izcēlās ar pedofiliju saistīts skandāls, kurš vēlāk gan neapstiprinājās, un viņu attaisnoja. Taču viņš bija prom, atnāca jauns treneris, kurš mani nezināja, nebija ņēmis komandā un kura uzticību tā arī neieguvu. Viņš man pat nedeva iespēju. Bet tā notiek – viena lieta ir tad, kad treneris tevi uzaicina pats un zina, kāpēc ir to darījis, bet otra – kad atnāk treneris, kurš par tevi neko nezina un kuram ir pašam savi plāni.
- Vai Jums liktenīga neizrādījās tā kausa izcīņas spēle, kurā iznācāt uz maiņu pie rezultāta 3-0, bet, Jums esot laukumā, tika ielaisti 4 vārti un mačs zaudēts ar 3-4?- Tas, protams, neizšķīra neko. Biji citi iemesli. Nebija taču tā, ka es viens pats noraku komandu, tā spēle tika zaudēta dažādu apstākļu sakritību dēļ. Turklāt es tajā mačā spēlēju uzbrukumā un nekādi nevarēju būt vienatnē vainīgs pie četru vārdu ielaišanas.
- Southemptonā pavadījāt trīs gadus. Kā vispār atceraties šo laiku?- Tas bija super laiks!