Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 66
- Tagad par treneriem strādā
daudzi nesenie izlases futbolisti.
Kurš no jaunā viļņa treneriem, jūsuprāt, ir pats talantīgākais?
- Man ļoti patīk jaunās paaudzes
treneri. Tas pats Vitālijs Astafjevs,
kas viņam par pieredzi! Viņš ar vienu skatienu var izmainīt spēles gaitu. Viņa FK “Jelgava” ir ļoti līdzīga
Astafjevam kā futbolistam – tā visu
sasniedz ar smagu darbu. Tā nav nejaušība. Savukārt Dobrecovs vienmēr
bijis jautrs, viegls un viltīgs. Un tieši
tādu futbolu spēlē FK “Liepāja”. Tas ir
pilnīgi pretējs futbols tam, kuru spēlē
Jelgava. Pilnīgi cits stāsts ir par Andri
Rihertu. Viņš ir spēlējis futbolu, taču
ne augstā līmenī. Taču viņa izpratne
par spēli ir augstā līmenī, viņš ļoti
daudz mācās un grib. Un pats galvenais – viņam ir komanda, ar kuru
viņš visas savas idejas var izmēģināt.
Viņš mēģina, kļūdās, atkal mēģina.
Agri vai vēlu viņš kļūs par lielisku
treneri, pat neskatoties uz to, ka pats
augstā līmenī nav spēlējis. Taču viņš
tagad strādā augstā līmenī, būdams
izlases treneru štābā, viņš šo līmeni
redz katru dienu. Viņi visi nākotnē
var kļūt par augstas klases treneriem. Turklāt Pahars jau šobrīd būvē
jaunu nacionālo izlasi. Tikai jāturpina mācīties un attīstīties. Tas pats
sakāms par Jurģi Pučinsku, Daini
Kazakeviču un Aleksandru Koliņko.
- Koliņko pirmie soļi trenera darbā
neizdevās.
- Ko nozīmē neizdevās? Tas, ka viņš
nedaudz pastrādāja ar Jūrmalas
“Spartaku”, bija nejaušība. Viņš komandu pārņēma sezonas beigās,
un tā nebija viņa veidota komanda.
Taču viņam ir ļoti spēcīgs raksturs.
Viņš ir līderis. Viņš ir nepiekāpīgs,
JANVĀRIS 2016 | www.lff.lv
nekad negrib zaudēt. Un agri vai
vēlu viņam izdosies, Koliņko ir jādod laiks. Kad viņš būs nostrādājis
ar komandu visu pirmssezonas sagatavošanās posmu un vienu pilnu sezonu, tad varēsim vērtēt viņa
darbu. Pirms pieciem gadiem, vēl
būdams spēlētājs, viņš atnāca pie
manis un teica, ka grib mācīties par
treneri. Toreiz viņš ieguva B kategoriju, mācījās sava atvaļinājuma laikā.
Sāka mācīties A kategoriju, gāja uz
individuālajām nodarbībām un, vēl
būdams spēlētājs, sāka mācīties Pro
kategoriju. Viņš neraustās, viņš zina,
ko dzīvē grib – viņš grib būt treneris.
- Atgriežoties pie Euro 2004 – vai
toreiz mums bija izredzes iziet no
grupas?
- Pafantazēsim. Būtu mēs nospēlējuši
neizšķirti ar Čehiju un būtu tiesnesis
mums iedevis pendeli mačā ar Vāciju, mums būtu 4 punkti. Principā tas
bija iespējams! Pieņemsim, ka Andrejs Rubins toreiz nebūtu apstājies
vai Mihails Zemļinskis būtu izsitis
to bumbu no soda laukuma – mums
ar čehiem būtu neizšķirts. Esmu
pārliecināts, ka tādā gadījumā spēle
pret Nīderlandi būtu pavisam citāda
– tā būtu bijusi cīņa par iziešanu no
grupas. Esmu pārliecināts, ka spēki būtu atradušies. Bet tajā situācijā
Nīderlande mūs paņēma ar meistarību. Tomēr Euro 2004 ir vērtējams ar
ļoti lielu plusa zīmi, mēs taču bijām
vienā grupā ar trim komandām,
kuras visas varēja kļūt par Eiropas
čempionēm. Un neviena mums
nepārbrauca pāri, uz visu fona mēs
izskatījāmies cienīgi. Tāpēc atkārtošu vēlreiz – mēs līdzīgi nospēlējām
ar Eiropas labākajām komandām.
#ĢA
NOVĒRTĒ ŠO RAKSTU
FEBRUĀRIS 2016 | www.lff.lv