Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 66

- Tagad par treneriem strādā daudzi nesenie izlases futbolisti. Kurš no jaunā viļņa treneriem, jūsuprāt, ir pats talantīgākais? - Man ļoti patīk jaunās paaudzes treneri. Tas pats Vitālijs Astafjevs, kas viņam par pieredzi! Viņš ar vienu skatienu var izmainīt spēles gaitu. Viņa FK “Jelgava” ir ļoti līdzīga Astafjevam kā futbolistam – tā visu sasniedz ar smagu darbu. Tā nav nejaušība. Savukārt Dobrecovs vienmēr bijis jautrs, viegls un viltīgs. Un tieši tādu futbolu spēlē FK “Liepāja”. Tas ir pilnīgi pretējs futbols tam, kuru spēlē Jelgava. Pilnīgi cits stāsts ir par Andri Rihertu. Viņš ir spēlējis futbolu, taču ne augstā līmenī. Taču viņa izpratne par spēli ir augstā līmenī, viņš ļoti daudz mācās un grib. Un pats galvenais – viņam ir komanda, ar kuru viņš visas savas idejas var izmēģināt. Viņš mēģina, kļūdās, atkal mēģina. Agri vai vēlu viņš kļūs par lielisku treneri, pat neskatoties uz to, ka pats augstā līmenī nav spēlējis. Taču viņš tagad strādā augstā līmenī, būdams izlases treneru štābā, viņš šo līmeni redz katru dienu. Viņi visi nākotnē var kļūt par augstas klases treneriem. Turklāt Pahars jau šobrīd būvē jaunu nacionālo izlasi. Tikai jāturpina mācīties un attīstīties. Tas pats sakāms par Jurģi Pučinsku, Daini Kazakeviču un Aleksandru Koliņko. - Koliņko pirmie soļi trenera darbā neizdevās. - Ko nozīmē neizdevās? Tas, ka viņš nedaudz pastrādāja ar Jūrmalas “Spartaku”, bija nejaušība. Viņš komandu pārņēma sezonas beigās, un tā nebija viņa veidota komanda. Taču viņam ir ļoti spēcīgs raksturs. Viņš ir līderis. Viņš ir nepiekāpīgs, JANVĀRIS 2016 | www.lff.lv nekad negrib zaudēt. Un agri vai vēlu viņam izdosies, Koliņko ir jādod laiks. Kad viņš būs nostrādājis ar komandu visu pirmssezonas sagatavošanās posmu un vienu pilnu sezonu, tad varēsim vērtēt viņa darbu. Pirms pieciem gadiem, vēl būdams spēlētājs, viņš atnāca pie manis un teica, ka grib mācīties par treneri. Toreiz viņš ieguva B kategoriju, mācījās sava atvaļinājuma laikā. Sāka mācīties A kategoriju, gāja uz individuālajām nodarbībām un, vēl būdams spēlētājs, sāka mācīties Pro kategoriju. Viņš neraustās, viņš zina, ko dzīvē grib – viņš grib būt treneris. - Atgriežoties pie Euro 2004 – vai toreiz mums bija izredzes iziet no grupas? - Pafantazēsim. Būtu mēs nospēlējuši neizšķirti ar Čehiju un būtu tiesnesis mums iedevis pendeli mačā ar Vāciju, mums būtu 4 punkti. Principā tas bija iespējams! Pieņemsim, ka Andrejs Rubins toreiz nebūtu apstājies vai Mihails Zemļinskis būtu izsitis to bumbu no soda laukuma – mums ar čehiem būtu neizšķirts. Esmu pārliecināts, ka tādā gadījumā spēle pret Nīderlandi būtu pavisam citāda – tā būtu bijusi cīņa par iziešanu no grupas. Esmu pārliecināts, ka spēki būtu atradušies. Bet tajā situācijā Nīderlande mūs paņēma ar meistarību. Tomēr Euro 2004 ir vērtējams ar ļoti lielu plusa zīmi, mēs taču bijām vienā grupā ar trim komandām, kuras visas varēja kļūt par Eiropas čempionēm. Un neviena mums nepārbrauca pāri, uz visu fona mēs izskatījāmies cienīgi. Tāpēc atkārtošu vēlreiz – mēs līdzīgi nospēlējām ar Eiropas labākajām komandām. #ĢA NOVĒRTĒ ŠO RAKSTU FEBRUĀRIS 2016 | www.lff.lv