Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 58

un galu galā atradām aizstājējus – Kasparu Gorkšu, Oskaru Kļavu, Denisu Ivanovu... - Jūs bijāt tas, kurš debijas spēlē Gorkšu nomainīja jau 19. minūtē. Kas toreiz notika? Viņš tiešām spēlēja tik slikti? - Jā, tas notika turnīrā Taizemē. Godīgi sakot, tā epizode bija visai svarīga, jo parādīja man, ka Gorkšs ir vīrs ar raksturu. Viņš nekādā veidā neizrādīja, ka ir apvainojies vai neapmierināts ar manu lēmumu, lai gan viņam tam bija viss pamats. jās viņu tik ātri nomainīt. Es nobijos veikt tik ātru maiņu. Galu galā viņš pieļāva rupju kļūdu, pēc kuras zaudējām vārtus. Tāpēc, neskatoties uz to, ka šī bija Gorkša debija, es pieņēmu lēmumu viņu nomainīt. Viņa vietā laukumā devās cits debitants – Oskars Kļava, bet Gorkša vietā kreisajā malā sāka spēlēt Dzintars Zirnis, kuram izdevās mazo pretspēlētāju pilnībā neitralizēt. Tas bija ļoti grūts lēmums, taču es nevarēju rīkoties citādi. Bet Kaspars šo lēmumu pieņēma ļoti vīrišķīgi, un es sāku viņu lēnām iespēlēt sastāvā. Toreiz mēs bijām 26 stundas lidojuši un jāspēlē bija nākamajā dienā pēc lidojuma. Es redzēju, ka cilvēkam ir Bija 23. decembris, Latvijā bija –10, bet tur +35, ceļā uz “Domāju, ka manis stadionu autobusā pavadījām veiktā paaudžu maiņa divas ar pusi stundas. Pretiniekos mums bija vietējā bija veiksmīga, jo izlase, kurai šādu problēmu vēlāk par izlases nebija. Gorkšs izgāja laukumā kā kreisās malas aizsargs un viņam pretī trāpījās ļoti neparocīgs pretspēlētājs. Maza auguma, ļoti ātrs un veikls. Spēles sākumā šis spēlētājs visu laiku apspēlēja Kasparu, un viņš netika galā ar saviem uzdevumiem. Es redzēju, ka visi pretinieku uzbrukumi tiek veidoti caur kreiso malu, mums ir ļoti lielas problēmas un, ja es neveikšu maiņu, mēs zaudēsim spēli. Pirms tam jau tā bija gadījies – viens aizsargs savā debijas spēlē tieši tāpat tika regulāri apspēlēts, bet man negribēJANVĀRIS 2016 | www.lff.lv izlases līderiem kļuva gan Gorkšs, gan Kļava, gan Ivanovs, gan Vaņins. Bet, atbildot uz sākotnējo jautājumu – kas man neizdevās, es nedomāju, ka man neizdevās. Mēs galu galā Rīgā ar 4 pret 0 apspēlējām Islandi, mēs uzvarējām turnīrā Taizemē. Toreiz atklājām izlasei Ģirtu Karlsonu. Viņš pirms šī turnīra nebija izlases pamatsastāva spēlētājs, taču tur guva vairākus vārtus un par tādu kļuva. Savukārt Viktors Dobrecovs tajā pašā turnīrā spēlēja pamatsastāvā, taču vārtus neguva, un tāpēc par pamatsastāva vīru kļuva Karlsons, nevis viņš. Gadu iepriekš mēs spēlējām turnīrā Bahreinā un līdzi paņēmām Andri Vaņinu un Denisu Romanovu. Lai pārbaudītu. Vaņins pirmajā spēlē ielaida trīs vārtus, turklāt visi bija līderiem kļuva gan no soda laukuma. Otrajā Gorkšs, gan Kļava, gan mačā ielikām vārtos Romanovu un viņš arī ielaida Ivanonvs, gan Vaņins.” divus vieglus vārtus. Tas viss atstāja iespaidu uz rezultāraksturs, un turpināju viņam tiem, taču mums bija jāmedot iespējas. Man bija jāveic klē aizstājēji, jāmeklē variļoti sarežģīta paaudžu maiņa, anti, un tādēļ cieta rezultāti. es to paveicu, taču tas nebija Bija skaidrs, ka šie jaunie viegls un nesāpīgs uzdevums. spēlētāji pieļaus kļūdas. Mēs Galu galā tādi spēlētāizmēģinājām arī Antonu ji kā Mihails Zemļinskis, Jemeļinu, Genādiju SoloņicOļegs Blagonadeždins un inu un virkni citu spēlētāju. Aleksandrs Isakovs dauDaži, kā Gorkšs, šo iespēju dzus gadus bija bijuši izlases izmantoja. līderi un balsti. Man nācās viņus sēdināt malā un mekViņš sevi kā spēlētāju izveilēt aizstājējus. Domāju, ka doja pats. Mēs savā laikā ļoti manis veiktā paaudžu maiņa daudz domājām par to, vai bija veiksmīga, jo vēlāk par viņu aicināt vai neaicināt uz Skonto. Taču beigās sapratām, ka viņš netiktu sastāvā, taču Gorkšam vajadzēja spēlēt. Un viņš visu sasniedza saviem spēkiem, viņš nebija kā Igors Stepanovs, par kuru jau astoņpadsmit gadu vecumā bija redzams, ka viņš būs augsta līmeņa spēlētājs. - Pēc mača pret Lihtenšteinu teicāt, ka vairs nespiedīsiet roku Mārim Verpakovskim. Toreiz domājāt to nopietni? - (Iesmejas.) Ziniet – es biju ļoti neapmierināts ar Verpakovska spēli tajā mačā un jau pēc pirmā puslaika viņu arī nomainīju. Māris ar šo maiņu bija ļoti neapmierināts un to arī aktīvi izrādīja. Es biju gaidījis no viņa daudz “Ar šo frāzi es gribēju viņu uzkurināt. Likt saprast, ka no viņa tiek gaidīta daudz labāka spēle.” vairāk, turklāt nevis tikai tajā spēlē, bet vairākās pēdējās. Un ar šo f rāzi es gribēju viņu uzkurināt. Likt saprast, ka no viņa tiek gaidīta daudz labāka spēle. Pēc tam esam tikušies un šos manus izteikumus izrunājuši. Es Māri pazīstu jau no puikas gadiem, viņš spēlēja pie manis arī U-21 izlasē un zināju, ka, tā pasakot, viņu sadusmošu. Man gribējās, lai viņš sapurinās, jo zināju, ka Verpakovskis var vairāk. Tas bija tāds mans taktisks FEBRUĀRIS 2016 | www.lff.lv