Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 54

profesionālu klubu vairāk ir
saistīts nevis ar trenera darbu, bet drīzāk cīņu pret dažādiem trūkumiem. Un iznāk,
ka tu strādā ne tikai par
treneri, bet risini arī finansiālas un sadzīviskas problēmas. Tāpēc strādāt Latvijā
man vairs nav izaicinājums.
- Vai jūs meklējat iespējas
ārzemēs?
- Speciāli es to nedaru. Ir bijuši piedāvājumi un varianti,
taču neesmu tos pieņēmis.
Savukārt Latvijā esmu gatavs
strādāt tikai visaugstākajā
līmenī. Droši vien interesantāk man būtu strādāt ar
jaunajiem spēlētājiem un
skatīties, kā viņi aug.
- Bet iedomāsimies situāciju, ka kāds Latvijas klubs
iekļūst Čempionu līgas grupu turnīrā un jums piedāvā
to trenēt. Jūs atteiktos?
- Tā es neteicu! Kāpēc ne? Kā
jau minēju, sirdī es vienmēr
esmu bijis un palikšu treneris. Ja tāda iespēja rastos,
tad es skatītos un domātu.
Vienlaikus es arī saprotu, ka
gadi iet un aizvien mazāk un
mazāk cilvēku atceras, ka
bija tāds treneris Andrejevs.
Lai gan pauze ir nepieciešama jebkuram trenerim. Tas
dod iespēju paskatīties W