Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 26

- Šefpavārs ir kā tāds spēlējošais treneris. Vai to tā var salīdzināt? - Jā. Tas ir ļoti būtiski, jo, kad tu spēlē futbolu, tu saproti, ka vājš posms var nogremdēt komandu. Pie tam tie vājie posmi bieži vien ir nevis tāpēc, ka viņš ir vājš, bet tāpēc, ka viņš disciplinēti neizdara līdz galam to, kas viņam ir jāizdara. Tas pats ir arī virtuvē, jo arī te komanda spēlē un šefpavārs to vada. Labam šefpavāram arī jābūt labam skolotājam: ja viņš nevar padot tālāk savas zināšanas, tad nevar cerēt, ka komanda darbosies vienā ritmā. Tāpat trenerim. Ja viņš nespēj izstāstīt un katru individualitāti piemērot tā, kā būtu vislabāk komandai, nekas nesanāks. Ir ļoti svarīgi, kādu pieeju katram izmantot, cik viņš ir emocionāls, kā ar viņu jārunā. Jo tev katru dienu tomēr jādara viens un tas pats, viens un tas pats. Var šķist, ka virtuvē ir ļoti radošs darbs, bet tev katru dienu ir jāgriež tas tomāts un jāfilē un tā tālāk. Tā maģija, kas aiziet, lai tu varētu izaugt kā pavārs un vēl būtu zvaigzne pavārs, tā ir ļoti sarežģīta lieta. Patiesībā tad, kad es gāju pavārskolā, viņi teica, ka viņiem patīk sportisti, jo viņiem ir bijusi disciplinēta audzināšana, trenēšanās. Ļoti daudzi sportisti kļūst par labiem pavāriem. Patiesībā tas ļoti noder jebkurā jomā. - Vai nebija doma kļūt par treneri futbolā, ne tikai virtuvē? - Jā, es īstenībā vienmēr tā domāju. Kanādā, kur es uzaugu, ir ļoti daudz treneru, kas ir vienkārši fāteri, kas paņem puikas. Ir ļoti daudz tādu komandu. Tu teici, ka Kanāda nav futbola zeme, bet reāli bērnu līmenī, jauniešu līmenī tur ir tik ļoti daudz komandu. Forša tur visa tā futbola pasaule ir. Un bieži tur ir tā, JANVĀRIS 2016 | www.lff.lv ka vecāki uzņemas to futbola lietu. Viņi nav trenēti un sertificēti. Tur atkal tas jautājums – vai tev ir jābūt trenerim, futbola trenerim, kad tev ir maziņi puiši, vai tev ir jābūt viņu čomam, kas parāda un iemāca to prieku. Protams, vēlāk jau ir nozīmīgi, kā tu esi sagatavots, bet ir ļoti svarīgs šis te prieks. Un jā, es esmu domājis par trenēšanu. - Kas ir tāds riktīgs futbola ēdiens? - Agrāk man likās, ka tā ir pasta, es nezinu, kā ir tagad, ko tagad iesaka un ēd pirms spēlēm. - Bet, ja mēs neskatāmies uz to, ko vajadzētu vai nevajadzētu, kāds ir tavs futbola ēdiens, kas būtu tā recepte? - Futbols tagad ir tik ļoti dažāds un pārstāvēts visur, ka ir grūti izdomāt īpašu recepti. Bet es par tādu nosauktu kādu enerģijas ēdienu. Tādu, kas dod enerģiju. Patiesībā maziem puikām pat svarīgāk ir tas, kā viņš to uztver un kā viņam to pasniedz. Atceros, kad es biju 10 – 11 gadus jauns, mums vienmēr pārtraukumos deva apelsīnu. Vienmēr katram vecākam tas bija jāpaņem līdzi, un tad puslaikā visi ēda apelsīnus. Lai būtu enerģija un tā tālāk. Un, ja tev liekas, ka tas apelsīns tev dos enerģiju, tad viņš tiešām arī dos. Tas tāpat kā puisim iedot jaunus bučus, viņš uzreiz gan jau skries divas reizes ātrāk. Tāpēc mans futbola ēdiens ir apelsīns. - Un ko tu ieteiktu ēst pirms sezonas, tagad ziemā? - Es domāju, tagad drīzāk vajadzētu domāt, ko nevajadzētu ēst, no kā izvairīties. - Tas nozīmē, ka futbolistiem pie grēkiem vajadzētu pieskaitīt arī labi FEBRUĀRIS 2016 | www.lff.lv