Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 26
- Šefpavārs ir kā tāds spēlējošais treneris. Vai to tā var salīdzināt?
- Jā. Tas ir ļoti būtiski, jo, kad tu spēlē
futbolu, tu saproti, ka vājš posms var
nogremdēt komandu. Pie tam tie vājie
posmi bieži vien ir nevis tāpēc, ka viņš
ir vājš, bet tāpēc, ka viņš disciplinēti neizdara līdz galam to, kas viņam ir
jāizdara. Tas pats ir arī virtuvē, jo arī te
komanda spēlē un šefpavārs to vada.
Labam šefpavāram arī jābūt labam skolotājam: ja viņš nevar padot tālāk savas
zināšanas, tad nevar cerēt, ka komanda
darbosies vienā ritmā. Tāpat trenerim.
Ja viņš nespēj izstāstīt un katru individualitāti piemērot tā, kā būtu vislabāk
komandai, nekas nesanāks. Ir ļoti svarīgi,
kādu pieeju katram izmantot, cik viņš
ir emocionāls, kā ar viņu jārunā. Jo tev
katru dienu tomēr jādara viens un tas
pats, viens un tas pats. Var šķist, ka virtuvē ir ļoti radošs darbs, bet tev katru
dienu ir jāgriež tas tomāts un jāfilē un tā
tālāk. Tā maģija, kas aiziet, lai tu varētu
izaugt kā pavārs un vēl būtu zvaigzne
pavārs, tā ir ļoti sarežģīta lieta. Patiesībā
tad, kad es gāju pavārskolā, viņi teica, ka
viņiem patīk sportisti, jo viņiem ir bijusi disciplinēta audzināšana, trenēšanās.
Ļoti daudzi sportisti kļūst par labiem
pavāriem. Patiesībā tas ļoti noder jebkurā
jomā.
- Vai nebija doma kļūt par treneri futbolā, ne tikai virtuvē?
- Jā, es īstenībā vienmēr tā domāju.
Kanādā, kur es uzaugu, ir ļoti daudz
treneru, kas ir vienkārši fāteri, kas paņem
puikas. Ir ļoti daudz tādu komandu. Tu
teici, ka Kanāda nav futbola zeme, bet
reāli bērnu līmenī, jauniešu līmenī tur
ir tik ļoti daudz komandu. Forša tur visa
tā futbola pasaule ir. Un bieži tur ir tā,
JANVĀRIS 2016 | www.lff.lv
ka vecāki uzņemas to futbola lietu. Viņi
nav trenēti un sertificēti. Tur atkal tas
jautājums – vai tev ir jābūt trenerim,
futbola trenerim, kad tev ir maziņi puiši,
vai tev ir jābūt viņu čomam, kas parāda
un iemāca to prieku. Protams, vēlāk jau
ir nozīmīgi, kā tu esi sagatavots, bet ir
ļoti svarīgs šis te prieks. Un jā, es esmu
domājis par trenēšanu.
- Kas ir tāds riktīgs futbola ēdiens?
- Agrāk man likās, ka tā ir pasta, es nezinu, kā ir tagad, ko tagad iesaka un ēd
pirms spēlēm.
- Bet, ja mēs neskatāmies uz to, ko
vajadzētu vai nevajadzētu, kāds ir tavs
futbola ēdiens, kas būtu tā recepte?
- Futbols tagad ir tik ļoti dažāds un
pārstāvēts visur, ka ir grūti izdomāt īpašu
recepti. Bet es par tādu nosauktu kādu
enerģijas ēdienu. Tādu, kas dod enerģiju.
Patiesībā maziem puikām pat svarīgāk
ir tas, kā viņš to uztver un kā viņam to
pasniedz. Atceros, kad es biju 10 – 11 gadus jauns, mums vienmēr pārtraukumos
deva apelsīnu. Vienmēr katram vecākam
tas bija jāpaņem līdzi, un tad puslaikā
visi ēda apelsīnus. Lai būtu enerģija un tā
tālāk. Un, ja tev liekas, ka tas apelsīns tev
dos enerģiju, tad viņš tiešām arī dos. Tas
tāpat kā puisim iedot jaunus bučus, viņš
uzreiz gan jau skries divas reizes ātrāk.
Tāpēc mans futbola ēdiens ir apelsīns.
- Un ko tu ieteiktu ēst pirms sezonas,
tagad ziemā?
- Es domāju, tagad drīzāk vajadzētu
domāt, ko nevajadzētu ēst, no kā izvairīties.
- Tas nozīmē, ka futbolistiem pie
grēkiem vajadzētu pieskaitīt arī labi
FEBRUĀRIS 2016 | www.lff.lv