Latvijas Futbols Janvāris/Februāris 2016 | Page 24

“(..) ir forši arī savu
universitātes diplomu,
piemēram, pielikt pie
sienas. Es to īstenībā tieši
nesen, kārtojot pagrabu,
atradu un skatījos. Tas bija
tā kruta, labas atmiņas.”
- Kā no futbola nokļuvi
pavārmākslā un biznesā?
- Mans bērnības sapnis vienmēr bija kļūt par futbolistu
un restorāna īpašnieku.
- Tad sanāk, ka to praktiski
esi piepildījis.
- Jā, abus divus izdarīju.
Bet tomēr gribējās, lai kādu
brīdi tas ir kopā. Esmu profesionāls futbolists un man
ir restorāns. Patiesībā es
restorānu vienmēr esmu
gribējis.
- Nākot iekšā “Čarlstonā”,
pamanīju šķīvjus ar dažāElmārs Tannis jaunībā bijis kreisās malas pussargs.
diem autogrāfiem. Ārzemēs
Foto: no personīgā arhīva
tā ir ierasta prakse, ka arī
prestižos restorānos sienas
[1990. gads – aut. piez.], kad rotā bildes un to futbolistu
tu, ka jābrauc.
autogrāfi, kas tur viesomēs šeit spēlējām un kurā
- Vai, atbraucot un uzspēlē- vietā es tad biju savā karjerā. jušies. Varbūt kaut ko tādu
Bet tā, protams, tas būtu baigi vajadzētu arī “Čarlstonā” vai
jot šeit, nebija tāds mazs
kas tāds jau ir?
sapnis, piemēram, par
forši.
- Kaut kādi jau mums ir, taču
spēlēšanu Latvijas izlasē?
- Bet tādi konkrēti plāni un tie pārsvarā ir mūziķi. Vispār
- Kaut ko mēs tā runājām,
tā siena nav tā īpaši aktivizēka būtu forši braukt spēlēt.
piedāvājumi nebija?
jusies.
- Nē, nē. Tas vēl bija pirms
Protams, man tas likās ļoti
interesanti, ja tiešām varētu
neatkarības atjaunošanas,
- Futbolistu tad trūkst?
spēlēt Latvijas izlasē. Bet šo- tāpēc tas tomēr bija diezgan
- Jā, futbolistu parakstu
brīd patiesībā man grūti sap- grūti īstenojams. Ja tas būtu
rast. Tas, šķiet, bija 1989. gads dažus gadus vēlāk, tad varbūt. trūkst. Lai nāk ciemos. Bet
JANVĀRIS 2016 | www.lff.lv

vispār tas ir tā forši.
- Redzu arī kausus un balvas, kas iegūtas par gaļas
grilēšanu. Bet kur stāv tavas
futbolā nopelnītās balvas?
- Tās ir kaut kur vecāku
mājās, bēniņos. Ir tikai viena
balva, kuru es paņēmu līdzi.
Man tēvs teica, ka tā man
esot noteikti jāpaņem. Bija
viena tāda liela balva, kuru es
saņēmu kā turnīra labākais
spēlētājs. Neatceros arī kurā
gadā, bet, šķiet, pēc tās arī es
tiku draftēts. Tētis man teica,

ka tā man esot obligāti jāņem
līdzi, jo ir svarīgi atcerēties
tās kolosālās lietas, ko tu esi
darījis savā dzīvē. Nevajag
tās slēpt. Bieži ir tā, ka mēs
noliekam kaut kādu vienu
dzīves daļu aiz muguras un
sākam jaunu. Tāpēc ir forši
arī savu universitātes diplomu, piemēram, pielikt pie sienas. Es to īstenībā tieši nesen,
kārtojot pagrabu, atradu un
skatījos. Tas bija tā kruta,
labas atmiņas.
- Tev jau bija zināms plāns,

ko darīt pēc futbola, taču
daudziem nav. Cik svarīgi,
tavuprāt, ir nodrošināties ar
rezerves plānu?
- Ir daudz dažādu ceļu, ko
tu vari iet. Labi, ja jaunietis iziet caur universitātes
sistēmu. Zinu, ka arī Latvijā
to var darīt, ja grib kļūt par
profesionālu futbolistu. Tas ir
baigi labi, jo tu vari gan dabūt
izglītību, gan spēlēt augstā
līmenī. Tas ir ļoti labi, kā
saka, nesalikt visas olas vienā grozā. Jo futbolista, vi