Latvijas Futbols Janvāris/februāris 2015 | Page 50

vēlāk notika ar viņa
karjeru. Viss pārējais
tika sasniegts ar lielu
darbu.
- Vai zināt, ka toreiz
Verpakovskis lau-
kumā devās ar trau-
mu, kuras esamību
no jums slēpa?
- Jā, jā, esmu dzir-
dējis. Taču pēc šīs
veiksmīgās spēles
viņš atkāpās ēnā un
vairs netika izlasē,
jo vēl nebija gatavs
spēlēt tik augstā
līmenī. Un tikai vēlāk
– kad viņš atnāca uz
“Skonto”, savus talan-
tus noslīpēja un at-
tīstīja.
- Verpakovskis ir
stāstījis, ka esat
pret viņu bijis visai
stingrs un reiz pat
izdzinis no treniņa.
- (Iesmejas). Tas, ka
biju pret viņu stingrs,
ir mīts.
- Bet viņš,
piemēram, ir stāstī-
jis, ka savulaik vēlē-
jies nopirkt mašīnu,
bet jūs to neesat ļāvis
un piespiedis par to
naudu nopirkt dzī-
vokli.
- (Ilgi smejas). Viņš ir
atklājis konfidenciālu
informāciju. (Smejas.)
Bet tā tas varētu būt
bijis. Te jāatgriežas
pie tā, kā šī pāreja no-
tika. Tā galīgi nebija
vienkārša pāreja. Kad
es viņu uzaicināju,
Verpakovskis spēlē-
ja Liepājā un bija to
FOTO: Zigismunds Zālmanis
FEBRUĀRIS 2015 | www.lff.lv
līmeni pāraudzis.
Taču vienlaikus nebi-
ja arī izaudzis līdz
tam, lai pastāvīgi
spēlētu izlases pamat-
sastāvā. Turklāt tā ir
Latvijas futbola īpat-
nība, ka no Liepājas
uz citiem klubiem
pāriet ir ļoti grūti.
Viņu drīzāk gribē-
ja pārdot uz Krieviju
nekā atlaist uz “Skon-
to”. Bet es zināju, ka
pie mums viņš pro-
gresēs, man viņu va-
jadzēja. Un, kad Māris
atnāca, viņš atnāca
ne tikai ar plusiem,
bet arī ar mīnusiem.
Un viens no mī-
nusiem bija tāds,
ka viņš ne vienmēr
trenējās ar pilnu at-
devi. Māris pēc savas
būtības un personī-
bas ir „mākslinieks”.
Ir tādi darbarūķi,
kuriem katra spēle ir
kā pēdējā kauja, bet
viņam bija citādi. Un
man nācās likt lietā
zināmus pedagoģis-
kos paņēmienus, lai
viņu pāraudzinā-
tu. Pie dublieriem
viņu nosūtījis nekad
neesmu, taču tie-
sa, ka reiz treniņa
laikā, kad redzēju,
ka Māris nestrādā ar
pilnu atdevi un joko-
jas ar komandas bie-
driem, aizsūtīju pie
fiziskās sagatavotī-
bas trenera, nu jau
nelaiķa Kārļa Īviņa.
Viņam bija skarba
trenera reputācija
un viņš labi sapra-
ta, ar kādu mērķi
Māris ir atsūtīts pie
viņa. (Smaida.) Taču
Šobrīd trenēju
jaunos puišus
savā meistarklasē
un ar dzīvi esmu
apmierināts.
tieši Īviņa metodes
daudziem iedeva
spēku un veiklību.
Īviņa ieguldījums tajā
paaudzē ir ļoti liels,
un mēs neviens to
neesam aizmirsuši.
bolistiem var nodot
līdzīgas zināšanas,
nodarboties ar savu
spēlētāju audzināša-
nu. Man ir bijis
diezgan daudz fut-
bolistu, kurus esmu
audzinājis jau no
jauniešu vecuma, un
katram ir vajadzējis
savu pieeju. Laizāns,
Marians Pahars,
Aleksandrs Koļinko,
Bleidelis, Vladimirs
Koļesņičenko, Igors
Semjonovs, Kristaps
Blanks, Stepanovs,
Aleksejs Višņakovs –
tie visi ir mani puiši,
visi viņi ir izgājuši
ceļu no “Skonto”
jaunatnes komandas
līdz nacionālajai izla-
sei.
- Vai kādreiz esat de-
vis kādam no viņiem
avansu, laižot lau-
kumā brīdī, kad
varbūt kāds cits ir
spēcīgāks?
- Verpakovskis arī ir - Ir bijis dažādi.
teicis, ka jums bijusi Piemēram, Laizāns
kāda skarba saruna, ātri ieguva vietu
pēc kuras viņš daudz “Skonto” pamatsas-
ko pārvērtējis un
tāvā, viņš jau uzreiz
sapratis.
bija gatavs spēlēt, ti-
- Ļoti labi, ka Māris
kai nepietika pieredz-
to atceras. Tātad viņš es. Savukārt Pahars
šobrīd saviem fut-
un Koļinko nebija,
FEBRUĀRIS 2015 | www.lff.lv