Latvijas Futbols Janvāris/februāris 2015 | Page 42

FOTO: Viktors Sopirins
mēr turējies uz per-
sonībām. Atcerieties
kaut vai uzņēmē-
ju Āra Ozoliņa un
Sergeja Zaharjina
iegudījumu. Jopro-
jām tieši viņu izvei-
dotā infrastruktūra
ļauj izaugt daudziem
labiem puišiem. Pas-
katieties uz Latvijas
jaunatnes izlasēm –
tās lielā mērā sastāv
no Liepājas futbola
audzēkņiem. Un tas
viss, pateicoties per-
sonībām!
- Vai jūs jau no
bērnības bijāt
labākais laukumā?
FEBRUĀRIS 2015 | www.lff.lv
- Es biju labākais savā
komandā. Vienmēr
esmu bijis uzbrucējs
un vienmēr esmu si-
tis iekšā vairāk nekā
visi citi. Varbūt ne
vienmēr biju labākais
Latvijā savā vecuma
grupā, bet viens no
labākajiem gan. Te
gan gribu uzsvērt,
ka tas, ka kāds ir
labākais bērnībā,
vēl neko nenozīmē.
Tāpēc treneriem vie-
nādi ir jātrenē visi, jo
daudzi puiši atveras
tikai padsmitnieku
vecumā.
- Kā, piemēram,
Kaspars Gorkšs,
kurš ir tipisks vēlais
zieds?
- Jā, kā, piemēram,
Gorkšs. Bet daudzi
bērnībā vēl nav līdz
galam fiziski attīstī-
jušies, tāpat var būt
tā, ka treneris nav
pietiekami profe-
sionāls. Jo trenera
darbs nenozīmē ti-
kai uzdot izpildīt
vingrinājumus. Tos
ikviens interesents
var atrast internetā.
Trenera darbs nozīmē
arī audzināšanas
darbu, spēju iemācīt
futbolistu domāt,
attīstīties, būt pie-
ticīgam un visu lai-
ku pilnveidoties.
Treneris nevis tikai
trenē, viņš arī audzi-
na. Un viņam jāmāk
panākt, ka bērns
labi mācās skolā. Un
nevis tāpēc, lai viņš
būtu teicamnieks,
bet tāpēc, lai sapras-
tu, ka zināšanas un
domāšana palīdzēs
augt arī kā spēlētā-
jam.
- To, ka gribat savu
dzīvi saistīt ar fut-
bolu, sapratāt jau
bērnībā vai arī tā
vienkārši notika?
- Nē, nebija tā, ka es
visu laiku būtu zinā-
jis, ka gribu būt fut-
bolā. Divdesmit gadu
vecumā, kad mācījos
Politehniskā institūta
celtniecības fakultātē,
Būt kapteinim,
nenozīmē tikai
paspiest roku
pretinieku komandas
kapteinim.
mani uzaicināja uz
“Daugavu” un tikai
tad sapratu, ka tā var
būt mana profesija.
- Uzreiz bijāt pir-
majā komandā vai
sākumā spēlējāt pie
dublieriem?
- Mani uzreiz paņēma
uz pirmo komandu
un jau pēc diviem ga-
diem biju viens no ko-
mandas rezultatīvā-
kajiem spēlētājiem,
bet vēl pēc gada mani
pie sevis uzaicināja
Maskavas “Dinamo”.
Tas bija liels solis uz
priekšu. Man arī ļoti
paveicās, ka institūta
laikā ar mani strādā-
ja treneris Jurijs
Gusarenko, kurš at-
bilstoši manām spē-
jām iedeva pareizo
virzienu, iedeva labu
futbola izglītību.
FEBRUĀRIS 2015 | www.lff.lv