līderis laukumā. Bet vai var teikt, ka tā
bija atslēgas spēle? Es teiktu, ka mums
tajā ciklā visas spēles bija atslēgas. Pro-
tams, ka tajā brīdī, ja mēs neuzvarētu
viss būtu beidzies, bet tā var teikt arī
par citām spēlēm.
- Ko domājāt brīdī, kad Verpakovskis
Turcijā iesita otros vārtus?
- Neko, domāt es sāku tikai brīdī, kad
noskanēja tiesneša svilpe. Tajā brīdī
vienkārši cīnījos līdz galam. Pēc svilpes
gan galvā bija visādas domas. Es sapra-
tu, ka dzīvē mēdz notikt arī brīnumi,
ka ne velti visu dzīvi esmu spēlējis fut-
bolu, ka tas ir sasniegums, kurš ieies
vēsturē, ka tas ir augstākais punkts
manā karjerā. Ka tas ir sapnis, kurš ir
piepildījies, ka ir noticis neiespējamais,
ka es esmu to pelnījis. Un arī pats Ei-
ropas čempionāts bija kaut kas prātam
neaptverams, visas spēles pret Čehiju,
Vāciju un Nīderlandi bija neaizmirsta-
mas. Es sapratu, ka, iespējams, tādā
līmenī vairāk nekad dzīvē nespēlēšu.
- Vai 11 metru soda sitiens, kuru
uz Latvijas vārtiem piešķīra mačā
pret Nīderlandi bija godīgs? Vid-
eo izskatījās, ka jūs Edgaru Da-
vidu notriecāt ārpus soda laukuma
robežām.
- Pastāvēja nopietnas bažas, ka mēs
sagādāsim vēl vienu sensāciju un
tiksim tālāk. Tiesneši acīmredzami
palīdzēja nīderlandiešiem, jo Rūds van
Nīstelrojs vārtus guva esot aizmugures
stāvoklī, bet 11 metru soda sitiens bija
izdomāts. Pārkāpums bija, taču es to
izdarīju kādus piecus metrus ārpus
soda laukuma robežām, taču, kad mēs
pretinieku bloķējām viņš izrāvās. Un
brīdī, kad uzkāpa uz soda laukuma
līnijas, pats nokrita. Un tiesnesis to tikai
gaidīja – tas bija jau iepriekš izplānots,
pie pirmās iespējas mūs nogalināja.
Par tādām epizodēm ir jārunā, taču
to neviens negrib darīt. Tās skar visas
mazās valstis, taču tas viss ir šovs, bi-
zness, tur ir iesaistīta liela nauda, un
neviens nevēlas rakties dziļāk. Tajā
līmenī iedot tik smieklīgu pendeli...
Nu tur pat nav jautājumu, kāpēc tā
notika...Es vēl saprotu, ka mačā pret
Vāciju tiesnesis nobijās iedot vienu
no diviem acīmredzamajiem 11 metru
soda sitieniem mums par labu, taču
tur – visi redzēja, ka tā pendele bija
izdomāta. Vienkārši bija nepieciešams,
lai Nīderlande iziet no grupas un tiek
tālāk. Lai gan patiesībā tiesnesim nebija
nekādas vajadzības mūs norakt, spēles
gaita parādīja, ka mums nebija nekādu
izredžu uzvarēt, mēs bijām fiziski un
morāli iztukšoti un nenospēlējām tā
kā nospēlējām pirmās divas spēles. Bet
tiesnesis nezināja, ka būsim tādi, un jau
no paša sākuma palīdzēja Nīderlandei.