21
- Tādām domām nav jēgas. Mums
ir treneri un spēlētāji, kuri sapņo, kā
paraksta neesošus līgumus. Uzska-
tu, ka nav jēgas sevi šaustīt, ir citi
izaicinājumi un citas domas. Man
neizdevās, un no tādām izejas po-
zīcijām arī skatos.
- Vienīgais ārzemju klubs, kurā
uzspēlējāt, bija Kipras 1. līgas
vienība Othellos.
- Kiprā bija veiksmīgs sākums - labi
iekļāvos komandā, bet diemžēl sa-
traumējos. Un Kiprā ir tā – ja esi
leģionāra statusā, tev ir jāspēlē, ja
nespēlē, komandai kļūsti par nastu,
apgrūtinājumu. Treneris visu laiku
steidzināja, lai ātrāk atgriežos, ko-
mandai bija labi rezultāti, tā cīnījās
par iziešanu augstākajā līgā. Sastei-
dzu atgriešanos laukumā un no-
traumēju to pašu vietu. Kad izvese-
ļojos, vienu spēli vēl nospēlēju, bet
jau bija skaidrs, ka mani un kluba
ceļi šķirsies. Ja nebūtu traumas, tur
noteikti varēju aizķerties. Tas līme-
nis man bija piemērots.
tik kādam pāri neizdarītu, bet šo-
brīd, izejot cauri visiem tiem ga-
diem, saprotu – ja tu pats par sevi
necīnies, neviens tavā vietā to ne-
darīs. Es būtu sportiski nekaunīgs,
neskatoties uz to, ka kāds apvai-
nojas - gan uz laukuma, gan sevis
pozicionēšanā un nostādīšanā citu
acīs. Sporta laukumā ir jābūt ne-
kaunīgam, naglijam, kā krievi saka,
un par sevi jāmāk cīnīties un pastā-
vēt.
- Vai Anglijā bija iespēja aizķer-
ties?
- Tajā laikā biju uz pārbaudēm Bur-
nley un Blackpool. Pārejai uz Bur-
2018 #2 (#24) | www.lff.lv
nley it kā biju tuvāk - izrunājos ar
treneri, viņš teica, ka ir apmierināts,
taču - ja jau nepaliku, droši vien
nebija iespējas. Tagad jāatzīst, ka
droši vien tie nebija mani labākie
treniņi un spēles. Iespējams, ka arī
tur man bija nepieciešamas vai-
rāk cīnītāja īpašību un nekaunības.
Man tā visa nedaudz pietrūka un
neizdevās aizķerties. Cik esmu bijis
uz pārbaudēm, allaž kaut kas maz-
liet vai arī - daudz - ir pietrūcis. Tie
treneri jau arī ir dažādi – citi nesaka
neko, citi slavē, bet citi godīgi pasa-
ka – tas un tas bija labi, bet tas un
tas - nepatika. Ja runājam par Bur-
nley, nekādu runu par līgumu pēc
manas pārbaudes nebija.
- Kur vēl esat bijis uz pārbaudēm?
- Vairākas reizes biju Zviedrijā, arī
Somijā. Patiesībā Somijā bija pati
labākā pārbaude. Turku Inter bija
ļoti foršs treneris, kurš pateica –
mums ir laba akadēmija, bet lie-
lu, garu uzbrucēju tur nav, tāpēc
meklējam leģionāru. Viņš teica, ka
izvēlēsies no sešiem septiņiem pre-
tendentiem. Diemžēl kāds cits ie-
patikās labāk.
- Esat domājis, kā būtu varējusi
iegrozīties karjera, ja kaut kur
būtu izdevies palikt?
“Iesitu ar kreiso kāju -
tas bija tāds kartupelis,
kaut kā iebakstīju, taču gols
ir gols. Turklāt man izdevās
gūt vārtus trīs mačus
pēc kārtas.”
- Kā vērtējat Kipras 1. līgas līme-
ni, salīdzinot ar Virslīgu?
- Spēcīgākās komandas Virslīgā
būtu tuvu trijniekam. Kipra ir ļoti
specifiska ar to, ka labāko un vi-
dusmēra komandu līmenis var
ļoti būtiski atšķirties. Kultūra tur ir
ļoti interesanta – manā klubā viss
finansiāli bija solīdi, bet citās ko-
mandās mēdz būt interesanti. Kiprā
ir tendence piesaistīt ļoti daudz le-
ģionāru, turklāt - arī nesliktus. Taču
šie leģionāri visu laiku tiek rotēti,
un daudzi tur nospēlē neilgu laiku.
Uz to norāda arī tas, ka nevienam
Latvijas spēlētājam nav izdevies
Kiprā uzspēlēt ilgstoši. Tā ir arī ļoti
pievilcīga valsts laika apstākļu ziņā
- ir pludmales un laba atmosfēra,
daudz blakuslietu. Tur brauc daudz
spēlētāju, kuri ir kaut kur paspēlē-
juši, kuriem ir pieredze, bet klubi,
kā kaut kas kādam neaiziet, viņus
ātri vien maina. Tas ir Kipras lielais
mīnuss. Tur komandas pārsvarā
skatās īstermiņā, nevis ilgtermiņā.
- Kuru uzskatāt par savas karje-
ras labā