23
“Jāpagaida uz izrāvienu -
esmu pārliecināts, ka tas būs.
Tam ir jānāk ārā, jo tas darbs,
ko iegulda klubi, federācija,
ir ļoti liels.”
bija spēcīgs sitiens, vārtsargs atsita,
un es skrēju uz atsisto bumbu - labi
trāpīju pa lēkājošu bumbu tieši zem
vārstarga. Tur bija labas emocijas -
visa komanda skrēja laukumā. Tajā
brīdī komanda bija ļoti priecīga,
taču pagāja laiks, un visi saprata, ka
uz Jauno gadu jāpaliek Taizemē, -
tad visi nemaz tik priecīgi vairs ne-
bija. Taču beigās mēs izcīnījām Ka-
raļa kausu!
- Izlases sastāvā ir bijušas arī ci-
tas labas iespējas gūt vārtus?
- Jā. Pret Japānu bija. Ir bijušas arī
rezultatīvas piespēles, pusmomen-
tiņi.
- Pēdējo maču izlasē atceraties?
- Nē.
Gļebs Kļuškins #11vilki
2018 #2 (#24) | www.lff.lv
- Vai bija brīdis, kurā sapratāt, ka
uz izlasi jūs vairs neņems, un jūsu
laiks tajā, visticamāk, ir pagājis?
- Nē. Vienreiz nepaņem, otrreiz,
tas process jau lēnām notiek, nevis
vienā brīdī. Rotācija izlasē ir bijusi
vienmēr, un ir skaidrs, ka es nebiju
tāds stabils pamatsastāva spēlētājs,
kurš tiek saukts vienmēr. Turpat
tuvu jau vienmēr biju, centos cī-
nīties un spēlēt, bet klubu karjerā
man toreiz bija kritums. Uz Skonto
atnāca Pols Ešvorts, kurš mani nere-
dzēja sastāvā. Tad pienāca krīze, un
futbolā bija liels kūlenis, kurš jopro-
jām atstāj iespaidu uz to, kā mums
te lietas notiek. Daudzi pieredzējuši
spēlētāji nomainīja klubus, beidza
spēlēt. Tas ir atstājis lielu iespaidu
uz mūsdienu paaudzi, jo daudzi
spēlētāji pie spēlēšanas tajā laikā
tika diezgan mākslīgi, neizejot ciklu,
kad tev ir jāizkaro sava vieta sastā-
vā. Piemēram, tā, kā tagad notiek
RFS. Tādi spēlētāji kā Aleksandrs
Solovjovs un Jevgeņijs Kazačoks
tur laukumā nāk uz maiņu, bet Dā-
vis Indrāns vispār gandrīz nespēlē.
Treneris apzināti ņēma tik spēcīgu
sastāvu, un tur ir konkurence. Tur ir
mākslīgi radīta konkurence, un tikai
tādos apstākļos futbolisti var prog-
resēt.
- Vai šī paaudze ir citāda nekā jū-
sējā?
- Ir cita mentalitāte. Tīri tehniski
un taktiski viņi ir ļoti labi apmācīti,
pat labāk nekā bijām mēs, bet vi-
ņiem pietrūkst vienas lietas - kad
mēs spēlējām – arī pagalmā - kārtis,
šautriņas vai basketbolu – gribējām
uzvarēt. Un arī treniņā tu vienmēr
gribi vinnēt, tu nevari samierinā-
ties ar zaudējumu. Šo fenomenu
mūsdienās vairs nevar novērot. Ja
viņi uzvar – forši, ja zaudē – nekas.
Mums bija spēlētāji, kuri sitās uz
dzīvību un nāvi, lai uzvarētu. Tagad
viņiem nav tik svarīgi, vai uzvar vai
zaudē. Un es nezinu, kāpēc tas tā ir.
Protams, man kā trenerim ir jāspēj
atrast viņiem cita motivācija – es
nevaru pateikt to, ko treneri varēja
pateikt mūsu paaudzei - ka ir jāiet
un jācīnās par uzvaru!
- Vai šai izlases paaudzei ir poten-
ciāls?
- Pēdējos gados bērnu futbols ir ļoti
sakārtots, tiešām sperti lieli soļi uz
priekšu. Tagad tikai ir jāpagaida uz
izrāvienu - esmu pārliecināts, ka tas
būs. Tam ir jānāk ārā, jo tas darbs,
ko iegulda klubi, federācija, ir ļoti
liels.
2018 #2 (#24) | www.lff.lv