15
“Viņa patiesībā bija velsiete.
Nav ne jausmas, kā abi
satikās Birmingemā.”
un nevarēja būt frontes līnijā. Viņu
nosūtīja uz Berlīni, bet pēc tam viņš
Austrumvācijā raka tranšejas, lai tajās
iekristu Sarkanās armijas tanki.”
Tomēr, kad krievi pietuvojušies
bīstami tuvu, daudzi Vācijas armijā ie-
saistītie metušies bēgt uz ziemeļiem,
nonākot kanādiešu un amerikāņu
rokās un kļūstot par kara gūstekņiem.
“Mans tēvs Anglijā nonāca ap 1946.,
1947. gadu un tur arī palika,” turpina
Anna. “Viņš no Vācijas bija kā pār-
vietotā persona un viņam vajadzēja
strādāt, kur vien britu valdība lika.
Tēvs strādāja fermā, bet vēlāk nonāca
Birmingemas pilsētā, kur satika mīļo-
to sievieti. Viņi apprecējās un radīja
trīs bērnus, tostarp – mani.”
Lai arī Visvaldis no dzimtās Latvijas
bija tālu, viņš vienmēr vēlējās atgriez-
ties. Politiskās situācijas dēļ tas gan
nebija iespējams ļoti ilgu laiku. “Tēva
māte nomira, kamēr viņš bija Anglijā.
Tā kā kara laikā tēvs bija saistīts ar
vācu leģionu, viņš nevarēja atgriez-
ties Latvijā, jo būtu nonācis Padomju
2017 #4 (#22) | www.lff.lv
Savienības gūstā,” atceras Anna.
Visvalža ilgi gaidītais brīdis pienāca
deviņdesmito gadu sākumā, kad
Latvija bija atguvusi neatkarību.
“Bija daudz asaru un puņķu, mēs
iepazināmies ar tēva ģimeni, abām
viņa māsām,” Anna paver emociju
priekškaru. “Cik nu varēja, tēvs Latvijā
pēc tam atgriezās vairākkārt, bet ar
“Viņu nosūtīja uz Berlīni, bet
pēc tam viņš Austrumvācijā
raka tranšejas, lai tajās iekristu
Sarkanās armijas tanki.”
laiku viņš kļuva pārāk vecs un ceļot
nevarēja. Pie mums Anglijā regulāri
ierodas arī latviešu radi,” Anna uzsver,
ka saikne ar Latviju nav pazaudēta,
lai arī Visvaldis pērn aizgājis mūžībā.
Labāk Latvijas, nevis Anglijas
izlasi
Anna ir precējusies ar Kolinu, un
abi oktobra sākumā bija ieradušies
Latvijā, lai klātienē noraudzītos spēli
pret Andoru. Dēli Tomijs un Džeks
nevarēja atbraukt mācību dēļ, bet uz
Latvijas izlases mačiem viņi regulāri
dodas pilnā sastāvā. Turklāt Rosu
ģimenei ir arī milzīgs Anglijā darināts
Latvijas karogs, uz kura uzdrukāti visi
viņu vārdi, dzīvesvieta Storbridža, kā
arī futbola klubi, kurus viņi kaislīgi
atbalsta. Annai un Tomijam tas ir
Anglijā otrās spēcīgākās jeb Champi-
onship līgas klubs Birmingham City,
kamēr vīram Kolinam un dēlam Dže-
kam - Premjerlīgā spēlējošais West
Bromwich Albion.
Rosu ģimenē nav vienprātības par
jūtām pret Anglijas izlasi. Piemēram,
Kolins nav šīs komandas fans, jo
viņam nepatīkot, ka uz valstsvienību
netiek izsaukti West Bromwich Albion
futbolisti. Tikmēr cits stāsts ir par
jūtām pret Latvijas valstsvienību -
ģimene skatās visas spēles un cenšas
vairākas reizes gadā apmeklēt mačus
klātienē. Lielākoties gan izbraukumā,
2017 #4 (#22) | www.lff.lv