Latvijas Futbols #21 | Page 20

21 “Apspēlējām Gruziju 1:0 un devāmies uz Slovēniju, kur mūs burtiski nogalināja tiesnesis no Armēnijas.” vārdu – pat nezinu, kam tieši bļāvu virsū. Pēc tam iznāca raksts Corriere Dello Sport avīzē ar teikumu: “Latviešu vārtsargs ļoti labi vadīja aizsardzību.” Tāpat bija sarakstījis vārdus ar piezīmi, ka tos nebija iespējams iztulkot. - 1992. gadā debitējāt Latvijas izlasē. Kā un kāpēc pieņēmāt lēmumu pārstāvēt mūsu valstsvienību? - Kad spēlēju Rīgas Daugavā, man bija uzturēšanās at- ļauja, kā arī dzīvoklis Rīgā. Jānis Gilis aicināja satikties un piedāvāja spēlēt Latvijas izlasē. Atceros, ka pirmo spēli zaudējām Lietuvai Rīgā. Pēdējās minūtēs lietuviešiem bija soda sitiens, es atsitu, bet lietuvietis bija pirmais pie atsistās bumbas. - Pēc Lietuvas spēles sekoja neizšķirts ar Dāniju. Kā- das bija izjūtas pirms spēles? - Dāņi pie mums brauca Eiropas čempionu statusā. Bija pat domas, lai tik neielaiž piecīti. Pēc zaudējuma Lietuvai bija grūti noticēt, ka spēsim apspēlēt Eiropas čempionus. Taču spēle izvērtās pretēji visām bažām. Jurijs Popkovs trāpīja pa vārtu stabu, nebijām tālu arī no uzvaras. Pēc spēles par mums rakstīja visās avīzēs, arī Dienvidslāvijā, kur tolaik spēlēju. - Spēle pret Dāniju bija spilgtākā izlases kreklā? - Varētu atzīmēt spēles pret Dāniju [0:0], Spāniju [0:0] un arī maču pret Norvēģiju [3:1] izbraukumā. Tāpat atmiņā spēle pret Zviedriju Stokholmā [0:1], kur sniedzu intervijas žur- nālistiem, kuri pēc tam atbrauca pie manis arī uz Cvikavas klubu Vācijā. Cik sapratu, zviedri ļoti cerēja, ka mēs aptu- rēsim skotus, jo tas sekmētu viņu tikšanu Pasaules kausa finālturnīrā (Latvija zaudēja Skotijai un Zviedrijai, netika uz finālturnīru – aut. piez.). - Esat apmierināts ar padarīto darbu izlasē? - Uzskatu, ka toreiz (atlases cikls uz Euro 2000 – aut. piez.) varējām iekļūt finālturnīrā. Apspēlējām Norvēģiju izbrau- kumā, kas astoņus gadus nebija zaudējusi savā laukumā, kā arī 1998. gada Pasaules kausā bija uzvarējusi Brazīliju. Apspēlējām Gruziju 1:0 un devāmies uz Slovēniju, kur mūs burtiski nogalināja tiesnesis no Armēnijas. Spēles ieva- 2017 #3 (#21) | www.lff.lv dā notrieca [Marianu] Paharu, par ko bija jādod sarkanā kartīte. Slovēņi spēlēja asi un bija pelnījuši vēl kādu norai- dījumu, taču tiesnesis, šķiet, nepiešķīra nevienu. Pēdējās minūtēs pēc nejauša stūra sitiena Slovēnija izrāva uzvaru. Bija iespējas kvalificēties, taču vajadzēja nedaudz nopiet- nāk pieiet visam. Noslēgumā vēlējos pateikt paldies visiem futbolistiem, ar kuriem kopā sanācis uzspēlēt gan Dauga- vā, gan izlasē. Negribas kādu izcelt, jo par visiem palikušas tās labākās atmiņas. #AB & #VS OĻEGS KARAVAJEVS Dzimis 1961. gada 13. februārī Barnaulā, Krievijā VĀRTSARGA KARJERA: Latvijas valstsvienībā 1992 – 1998 --- 38/0 Komandas* 1979 - 1983 Frunzes Alga (Kirgizistāna) 1981 - Taškentas Pakhtakor (Uzbekistāna) 1984 - Almati Kairat (Kazahstāna) 1985 – 1986 Habarovskas ASK (Krievija) 1987 – 1988 Rīgas Daugava (Latvija) 1989 – 1990 Voroņežas Fakel (Krievija) 1990 – 1992 Belgradas OFK (Serbija) 1993 - Rīgas Olimpija (Latvija) 1993 - 1994 Pafosas Evagoras (Kipra) 1994 - 1995 Jenas Carl Zeiss (Vācija) 1995 - 1998 Cvikavas FSV (Vācija) 1998 - Rīgas Skonto (Latvija) 1999 - FK Rīga (Latvija) Strādājis par vārtsargu treneri Vircburgas FV (Vācija) *Klubiem norādīta šā brīža valstiskā pārstāvniecība NOVĒRTĒ ŠO RAKSTU 2017 #3 (#21) | www.lff.lv