dām , jo pirmās divas beidzās bez vārtu guvuma . Tikai trešajā spēlē Šeibelis spēja gūt vienīgos vārtus , nodrošinot uzvaru Rīgas Vilkiem . Bez neviena zaudējuma visa turnīra garumā finālā satikās Rīgas Futbola klubs un Liepājas Olimpija . Abas komandas septiņas reizes bija kļuvušas par Latvijas futbola meistaru , un viņu savstarpējās spēles vienmēr bija ļoti spraigas . Šajā reizē stiprāki izrādījās Rīgas Futbola kluba futbolisti , kuri Kārļa Ulmaņa dāvināto mūžīgi ceļojošo kausu ieguva jau otro reizi . Šoreiz kausu pasniegt bija ieradies sabiedrisko lietu ministrs A . Bērziņš , kas kārtējo reizi pierādīja valdības atbalstu un sekošanu līdzi kausa attīstībai .
Spēlēja pat kara laikā Bija paredzēts , ka 1940 . gadā Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvātā Latvijas futbola kausa izcīņa risināsies jau ceturto reizi , piedaloties 79 futbola vienībām no visas Latvijas . Ņemot vērā attiecīgā brīža kara draudu apstākļus , kad bija jātaupa ne tikai naudas līdzekļi , bet arī sportistu laiks , Latvijas Futbola savienība kausa izcīņai bija izstrādājusi jaunus noteikumus . Visas provinces vienības , atskaitot Liepājas Olimpiju , kura tajā laikā bija viena no spēcīgākajām vienībām Virslīgas meistarsacīkstēs , iedalīja deviņās priekšsacīkšu grupās ar aprēķinu , lai atsevišķām vienībām uz spēlēm būtu jāmēro pēc iespējas īsāki ceļa gabali . Priekšsacīkšu uzvarētāji , Virslīgas vienības un tās Rīgas apgabala vienības , kurām nebija jāpiedalās priekšsacīkstēs , būtu sastapušās galvenajā sacensībā , kurā būtu vairs tikai 32 vienības . Diemžēl kara situācijas rezultātā neizdevās uzzināt , cik labi strādāja jaunā sistēma un kas būtu pelnījis iegūt Latvijas kausu 1940 . gadā . Tiek minēts , ka Kārļa Ulmaņa sarūpētais mūžīgi ceļojošais kauss nezināmi pazuda kara burzmā .
1943 . gadā tika atjaunota Latvijas futbola kausa izcīņa . Turnīra organizācija bija līdzīga , kā bija plānots izspēlēt 1940 . gadā . Kausa izcīņas sākumā tika noskaidrotas spēcīgākās
“ Tiek minēts , ka Kārļa Ulmaņa sarūpētais mūžīgi ceļojošais kauss nezināmi pazuda kara burzmā .”
vienības provincē — Vidzemē , Kurzemē , Zemgalē un Latgalē . Pēc tam fināla grupā startēja astoņas vienības : trīs pirmo vietu ieguvēji Rīgas meistarsacīkstēs , četras provinces komandas un arī Liepājas Olimpija . 1943 . gada ceļojošo kausu dāvināja Rīgas ilustrētā žurnāla Laikmets izdevniecība , un , lai noskaidrotu spēcīgāko komandu , tika rīkotas divas finālspēles , lai spēļu kopsummā varētu noskaidrot uzvarētājus . Pirmajā fināla spēlē , kura noritēja Liepājā , ar rezultātu 2:0 uzvarēja liepājnieki . Otrajā , izšķirošajā , spēlē , kura notika Rīgā , ASK stadionā , ar rezultātu 7:2 uzvaru svinēja futbola vienība Rīgas ASK . Diemžēl kara apstākļu dēļ Latvijas kausa izcīņu futbolā atkal nācās pārtraukt , un tā tika atjaunota tikai 1946 . gadā jau kā Latvijas PSR kausa izcīņa futbolā . # JČ & EĒ
2017 # 2 (# 20 ) | www . lff . lv