55
- Laba. Visi gribēja sasniegt labu rezultātu, un
bijām vienoti. Skonto toreiz spēlēja gandrīz visi
labākie spēlētāji, zinājām trenera prasības un gadu
no gada kļuvām labāki. Bijām labi saspēlēti.
- Kura bija jūsu labākā spēle izlasē?
- Pret Baltkrieviju. (Smaida.) Lai arī - man bija diez-
gan daudz labu spēļu, labi tiku galā ar pretinieku
uzbrucējiem.
- Kādi bija jūsu kā aizsarga plusi?
- Galvenais pluss - vienmēr biju nepiekāpīgs un
durstīgs. Nekad nevienam negriezu ceļu, lai kurš
man nāktu pretī. Biju ass, taču ne rupjš. Un, ja mani
uzbrucējs apspēlēja, uzskatīju to par pliķi sejā.
Vienmēr cīnījos līdz pēdējam.
- Ja jūs šobrīd būtu savos spēka gados, vai
iekļūtu esošajā izlasē?
- Par to es negribu spriest. Futbols toreiz bija cits,
arī spēlētāji bija citi.
- Kā šo gadu laikā ir mainījies futbols?
- Kļuvis ātrāks, ir vairāk kontakta cīņas, taču galvenā
pārmaiņa ir ātrums. Mainījušās arī taktiskās shēmas
– tagad ir daudz mazāk ātru, garu izrāvienu, bet
vairāk ir īsu izrāvienu. Visu laiku ir cīņa. Protams, ka
futbols ir mainījies, un salīdzināt to futbolu, kuru
spēlēju es, ar esošo, īsti nevar.
- Kādas jums ir ambīcijas kā trenerim?
- Strādāt tā, lai spēlētāji attīstītos un ietu uz priekšu.
Man ir bauda no tā, ka redzu, ka mans spēlētājs ir
progresējis. Protams, ka gribu arī kaut ko uzvarēt.
Vienmēr saviem spēlētājiem saku, ka turnīra tabulā
ir tikai viena vieta – pirmā. Pārējās vietas ir skatītāju
zālē un nav interesantas. Skaidrs, ka vēlos jebkurā
turnīrā ieņemt pirmo vietu, lai arī to izdarīt ir ļoti
grūti jebkurā turnīrā. Pat bērnu sacensībās, jo visur
ir konkurenti, kuri grib izdarīt to pašu.
- Vai jūs kādreiz gribētu būt Latvijas izlases
galvenais treneris?
- Nav ko slēpt, vai liekuļot: katrs treneris sapņo kļūt
par savas valsts izlases galveno treneri! Laiks parā-
dīs, vai man tas izdosies.
- Jūsu dēls joprojām spēlē futbolu?
- Vairs nē. Viņš spēlēja Skonto, tika līdz dublieru
sastāvam, taču pēc tam kopā izlēmām, ka tikt tālāk
viņam būs grūti, pelnīt ar futbolu - tāpat. Tagad
viņam ir savs uzņēmums: viņš ir neatkarīgs, un
uzskatu, ka rīkojies pareizi, ka aizgājis no futbola.
Arī meita ir neatkarīga un jau aizgājusi savā dzīvē.
Abi ir pieauguši cilvēki, un es ļoti lepojos ar saviem
bērniem.
- Uz dzimto Maskavu vēl braucat?
- Ik pa laikam. Tur joprojām dzīvo mamma un
māsa. Kad ir laiks, abas noteikti apciemoju.
- Ko ģ imene teica, kad pārcēlāties uz Latviju?
- Uztvēra to mierīgi un ļoti saprotoši. Galu galā
divus gadus jau biju nodzīvojis Novorosijskā prom
2017 #2 (#20) | www.lff.lv
“Redzu, ka mums aug jauni
puiši, kuri atkal būs gatavi
liet sviedrus un tikt uz
finālturnīru.”
no mājām, līdz ar to ģ imene bija pieradusi, ka neesmu Mas-
kavā.
- Kad bruka PSRS, negribējāt atgriezties?
- Nē, nekad - pat domas tādas nebija, ka varētu atgriezties.
- Kā skatāties uz Latvijas futbola nākotni?
- Labi ir tas, ka parādās finansiāli spēcīgi klubi. Ja Virslīga kļūs
stiprāka, augs arī spēlētāju līmenis. Šobrīd Virslīgā ir septiņi
klubi, kuri viens otram var atņemt punktus. Vidējais līmenis
pēdējos gados noteikti ir audzis.
- Kas notiek ar izlasi?
- Es negribētu apspriest bijušās izlases vadības darbu. Viņiem
bija savs redzējums par spēli – tam var piekrist, var nepiekrist,
taču tā bija Mariana Pahara un viņa komandas izvēle. Viņš
pamē ģ ināja, centās, meklēja – izdevās vai neizdevās, tas jau ir
cits jautājums. Tagad ir atnācis Aleksandrs Starkovs - domāju,
nedaudz pamainīsies gan spēle, gan spēlētāju atlase.
- Kā varētu mainīties spēle?
- Viss atkarīgs no tā, kā treneris redz izlases spēli - atklātāku vai
slēgtāku. Taču to izlems treneris.
- Vai, jūsuprāt, mums šobrīd ir pietiekami daudz spēlētā-
ju, lai mainītu spēlētāju atlasi?
- Ir jaunāki puiši, kuri sevi ir spilgti pieteikuši. Minēšu divus
– Jevgeņiju Kazačoku un Edgaru Vardanjanu. Šie puiši ir
nobrieduši un ir labi spēlētāji. Taču ir arī citi, tikai jādod viņiem
iespēja. Nav jau tā, ka ir tikai tie, kuri visu laiku bijuši izlasē.
Domāju, ka jādod iespēju arī U-21 izlases līderiem. Kāpēc ne?!
JURIJS ŠEVĻAKOVS
Dzimis 1959. gada 24. janvārī Maskavā, Krievijā
Nodarbošanās: Latvijas nacionālās futbola izlases galvenā
trenera Aleksandra Starkova asistents,
Virslīgas komandas RFS galvenā trenera asistents
SPĒLĒTĀJA KARJERA:
Latvijas valstsvienībā
1992 – 1997 44/2 (abi vārti gūti uzvarā ar 2:0
pār Baltkrieviju)
Komandas
1969 - 1980 Maskavas CSKA jaunieši
1980 – 1982 Novorosijskas Cement 34/0
1982 – 1990 Rīgas Daugava 338/9
1991 – 1992 Tamperes Ilves 21/1
1992 – 1993 Helsinku Vantaan Pallo-70 22/3
1993 – 1994 Tamperes Ilves 14/0
1994 – 1997 Rīgas Skonto 85/6
PANĀKUMI:
Latvijas gada futbolists (1997.)
Latvijas čempions 4 reizes (1994., 1995., 1996., 1997)
Latvijas kausa ieguvējs 2 reizes (1995., 1997.)
Ilgadējs Latvijas futbola izlases kapteinis
Bijis Latvijas U-21 izlases, RFS un FC Skonto-2 galvenais
treneris, Latvijas valstsvienības, Latvijas U-21 izlases un
FC Skonto galvenā trenera asistents
- Vai Latvijas izlase mūsu dzīves laikā vēl kādreiz iekļūs
kādā no lielajiem finālturnīriem?
- Ceru un ticu, ka - jā! Esmu optimists un pārliecināts, ka nāks
spēlētāji, kuri vēlreiz atkārtos un nopelnīs šo brīnumu. Un
es redzu, ka mums aug jauni puiši, kuri atkal būs gatavi liet
sviedrus un uz turieni tikt. #IĀ
NOVĒRTĒ ŠO RAKSTU
2017 #2 (#20) | www.lff.lv