31
#JautāCauņam
Aleksandrs Cauņa
Mačs Rīgā 2009. gadā pret Šveici, kurā nospēlējām 2:2. Tā bija ļoti
laba spēle gan man, gan izlasei. Viena no pirmajām, kurā uzņēmos
līdera lomu. Pēc šīs spēles man bija pirmais reālais piedāvājums
aizbraukt uz ārzemēm.
arī futbola laukumā. Un noteikti
jāklausa treneri, kas un kā pareizi
jādara. Treniņos ir nepārtraukti jā-
koncentrējas, lai nebūtu tā, ka atnāc,
pasmaidi un aizej mājās. Viss, ko
mācīsies, vēlāk noderēs un palīdzēs.
Aleksandrs Cauņa
Izcelšu divus: Latvijas izlases rindās pret Gruziju, kad iesitu kom-
pensācijas laikā un mājās nospēlējām 1:1, un otrs Maskavas CSKA
sastāvā pret Krylia Sovetov, kad vienā pieskārienā uzsitu pa vārtiem
no aptuveni 30 metriem.
- Tu esi viena no kampaņas par
tīru un zaļu Latviju jeb Šķiratlo-
na sejām, kas vērš uzmanību uz
atkritumu šķirošanu. Ko tu par to
visu domā?
- Tā ir ļoti pozitīva lieta. Mums bija
jauks pasākums Rīgas centrā. Mā-
rupē, kur dzīvoju, mums ir iespēja
šķirot, un mana ģimene to izmanto.
Ne tik detalizēti, kā bija pasākumā
Vērmaņdārzā, taču plastmasu un
papīru mēs varam sašķirot. Vienīgi
parastos atkritumus – mizas, stikla
pudeles nav iespējas mest atseviš-
ķi. Bet, ja stāvēs arī tādi konteineri,
noteikti šķirosim arī tās. Piemēram,
Vācijā jau pirms pieciem gadiem
šķiroja. Biju pie māsas, viņiem ob-
ligāti jāšķiro, citādi pat, man liekas,
liek sodus. Viņai dzīvoklī bija trīs
miskastes. Sākumā biju šokā – kas
te notiek!? Viņa man saka – ei, tur
nemet! Pie sevis domāju, labāk
aiziešu paēst uz restorānu, citādi
atkal sajaukšu un dabūšu no māsas
brāzienu. Protams, ka atkritumu
šķirošana ir atkarīga no katra paša,
kopumā tā ir ļoti laba lieta, ko
noteikti atbalstu. Ja visi šķirosim,
visapkārt būs tīrāk, vide būs ekolo-
ģiskāka. Dzīvojot Maskavā, sapratu,
cik ļoti katram no mums ir jārūpējas
par savu valsti, par vidi – gan laukos,
gan pilsētā! #IK
Aleksandrs Cauņa
Nepiekrītu! Neredzu nekādu iemeslu vainot trenerus. Izlase man
ir īpaša komanda – te es nebraucu naudas vai tamlīdzīgu lietu dēļ,
bet gan – lai pārstāvētu valsti. Man tas ir liels gods. Ja runājam par
slodzēm, tad lielākās tās ir klubā, kad rit sezona.
Aleksandrs Cauņa
Labākais
jautājums
Aleksandrs Cauņa
NOVĒRTĒ ŠO RAKSTU
2017 #2 (#20) | www.lff.lv
Sajūtas ir lieliskas. Īpaši pēc pirmā. Mēs tajā gadā ieguvām arī Krie-
vijas kausu. Tas bija ļoti spilgts laiks – Krievijas čempioni un kausa
ieguvēji, arī UEFA Čempionu līga, kur tikām ārā no grupas un spēlē-
jām astotdaļfinālā.
Ja skatāmies uz nacionālajiem čempionātiem, spēles stili ir līdzīgi – it īpaši
pirmajās komandās. Protams, Krievijas čempionāts ir spēcīgāks – ātrāk
jādomā, jāatbrīvojas, jāspēlē vienā divos pieskārienos, nevar atļauties piecus
sešus, pilnākas tribīnes, lielāks spiediens un spriedze cīņā par titulu. Taču tas
nenozīmē, ka Latvijas čempionātā būtu mazāk jāskrien un jāstrādā. Pozitīvi,
ka arī pie mums katru spēli rāda Sportacentrs TV! Mums noteikti liels pluss ir
tas, ka nav pārlidojumu, ka viss ir tik tuvu, daudz spēļu var vērot klātienē. Ja
gribas, ej uz stadionu, nav lielu attālumu.
2017 #2 (#20) | www.lff.lv