gājām . Atceros , ka tur bija tāda koka mājiņa , kurā sēdēja tiesneši . Kad nenotika futbola spēles , gāju tur spēlēties . Izskatījās kā tāda maza sapņu mājiņa , tāpēc futbola laukums , zālīte un tas viss kopā man rada tādas ļoti , ļoti labas asociācijas . Arī tagad esmu ievērojusi , ka , televizorā ieslēdzot futbolu , es kaut kā nomierinos . Varbūt tās ir bērnības atmiņas , kas mani tā iespaido , ka es tik harmoniski sajūtos . Ja salīdzina , tad hokejs mani pat drīzāk satrauc , nevis nomierina . ( Smejas .)
- Attēlā redzama arī futbola bumba ! - Jā , bet to es vairs neatceros . Mamma stāstīja , ka man esot bijusi tāda mīļa futbola bumba , kuru es visu laiku nēsāju līdzi . Es gan nezinu , ko ar to bumbu darīju , arī mamma vairs neatceras , bet gan jau kaut kā lietā liku . ( Smejas .) Lai arī biju ļoti tieviņa un man nebija daudz spēka , mēdzu spēlēt kopā ar puišiem . Ja mani pagrūda , tad es burtiski aizlidoju . ( Smejas ). Vēl atceros , ka kaimiņienei tētis ar mums spēlēja . Toreiz Sudrabu Edžus iela vēl nebija asfaltēta , un tur bija zemes ceļš ar izdangātām bedrēm , pa kurām mēs tad arī dragājām . Kad uzspēlējām kopā ar zēniem , bija jārēķinās , ka pēc tam pusi vasaras kājas bija zilumos , jo neviens jau nedomāja dot man ceļu .
- Salīdzinoši nesen atcerēties futbola prasmes tevi aicināja Dārta Daneviča , kura iekļāva savā Futbola dienas sapņu komandā , lai tiktos ar Andri Buli un viņa sapulcināto vienību . Tiesa , uzspēlēt tā arī nesanāca . - Jā , bija tāds uzaicinājums , taču netiku , jo nebiju Latvijā .
- Jūs ar Dārtu saista arī līdz šim Latvijas futbola augstākais punkts . Proti , Euro 2004 finālturnīrs . Braucāt kopā ? - Nē , tā bija mūsu pirmā satikšanās . Dārta bija vēl pavisam jauniņa . Tur varēja satikt daudz pazīstamu cilvēku , visi turējāmies kopā , atbalstot savu izlasi .
- Kāpēc izlēmi doties uz Portugāli ? - Ar vīru izlēmām , ka jābrauc ceļojumā , un draugi , ar kuriem spēlējām totalizatoru , piedāvāja braukt uz Portugāli . Tā kā Latvijai bija izdevies paveikt kaut ko tik unikālu , sapratām , ka jābrauc atbalstīt . Vienmēr patikuši
“ Bieži sanāk , ka es gatavoju ēst un dzirdu , ka ir ieslēgts futbols . Man uzreiz tik patīkamas sajūtas , mājās tāda harmonija .”
šādi braucieni , turklāt savu lomu nospēlēja arī Portugāle , jo tieši uz turieni gribējām aizbraukt . Līdzi bija Latvijas karogs , arī vainadziņš , ko vilkt uz spēlēm . Diemžēl man nebija Latvijas izlases krekla , un es uzvilku Brazīlijas ... ( Smejas .) Tur uz vietas zīmēja karodziņus uz sejām , kam piekritu arī es . Visi man vaicāja , nu ko es varu tā taisīties , taču mana atbilde bija strikta – ja reiz esam atbraukuši , jāatbalsta no sirds . Tā es tiku pat uz avīžu vākiem , bet nākamajā reizē sakrāsojās arī visi mani draugi . ( Smejas .) Šķiet , vienīgi vīrs noturējās , taču viņš turēja karogu . Tā nu iznāca , ka hokejisti fanoja par futbolistiem un futbolisti – par hokejistiem . Un tā tam arī vajadzētu būt , ka viens otru atbalsta ! Katram sporta veidam ir savs šarms . Futbolā – tā ir vasara , stadiona atmosfēra un dziesmas .
- Sievietēm nav jābaidās uzvilkt futbola kreklu , vai ne ? - Noteikti , ne . Turklāt , ja jau esi aizbraucis tik tālu , tev noteikti ir jāatbalsta sava komanda un valsts .
- Kas visspilgtāk palicis atmiņā no Portugāles ? - Spēles jau pašas par sevi bija interesantas un saistošas – ar Čehiju tikai pašās beigās zaudējām , bet ar Vāciju nospēlējām neizšķirti . Ļoti patika atmosfēra , lieliskie laikapstākļi . No emociju viedokļa vairāk gan atmiņā palikusi spēle pret Turciju – Verpakovska vārti un kvalificēšanās finālturnīram .
- Pēc finālturnīra Portugālē neradās vēlme arī Latvijā biežāk apmeklēt spēles ? - Mēs esam gājuši vairākkārt , bet pēdējā laikā kaut kā pietrūkst laika .
- No iepriekš teiktā noprotu , ka arī mājās jūs skatāties futbolu ! - Futbols patīk vecākajam dēlam Martinam . Ļoti seko līdzi , skatās kopā ar tēti . Bieži sanāk ,
2017 # 2 (# 20 ) | www . lff . lv
9