Pašlaik Svetlana ir bez darba un atbilst trūcīgas personas statusam. Viņai ir diabēts, sieviete kārto dokumentus, lai viņai piešķirtu invaliditātes grupu. Pirmā stāva dzīvoklis ir mitrs. Šādos apstākļos dzīvot nav veselīgi, tāpēc dēls iet diennakts bērnudārzā un mājās dzīvo tikai brīvdienās.“ Dēls grib būt mājās katru vakaru, taču šeit viņš ātri vien saslims!” saka māte. Svetlana sapulcē balsoja pret mājas remontu:“ Te jau nav ko remontēt!” Viņa saprot, ka lētāk iznāks uzcelt jaunu māju nekā atjaunot šo. Svetlanai trūkst naudas visnepieciešamākajam. Var jau prasīt simtus un tūkstošus par tāmi un gaidāmo remontu, taču viņa nespēs to samaksāt. Sertifikātus nenodzēra...
Bet ko domes darbinieki teiks tiem pensionāriem, kas savus dzīvokļus godprātīgi privatizēja? Vai jautās: kā jūs varējāt uzticēties Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un tās sagatavotajiem dokumentiem? Lilijai ir 83 gadi. Staigā ar grūtībām, ir osteoporoze, stenokardija, augsts asinsspiediens. Viņai pieder vienistabas dzīvoklis 30 kvadrātmetru platībā. Tāpat kā citos mitekļos, tajā ir tikai aukstais ūdens, balona gāze un krāsns apkure. Sausā tualete atrodas kāpņu telpā.“ Es savus sertifikātus nenodzēru kā citi, bet privatizēju dzīvokli. Gribēju, lai vecumdienās man būtu savs dzīvoklis,” stāsta sirmā kundze.“ Parādu man nav!” Lilija rāda kvītis. Arī viņa kopsapulcē balsoja pret mājas atjaunošanu, jo ar savu nelielo pensiju šos maksājumus nevarēs pavilkt. Pagaidu mītne ar blaktīm un narkomāniem Irēnai piešķirta 1. invaliditātes grupa. Viņai ir 72 gadi, ļoti vājredzīga, pārcietusi insultu, tikpat kā neiziet no mājas, pie viņas nāk aprūpētāja un asistents. Vienistabas dzīvoklis sen nav remontēts. Krāsns nekuras, tāpēc Irēna izmanto elektrisko sildītāju, kas izmaksā ļoti dārgi. Irēna kā īrniece stāv pašvaldības dzīvokļu rindā ar 130. numuru, un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde viņai kā pagaidu mājokli piedāvājusi istabu Bolderājā, Platā ielā 9-1, pirmajā stāvā. Braucam uz Plato ielu. Bijušajā trīsstāvu kopmītnes ēkā pirmajos divos stāvos atrodas sociālā servisa dzīvokļi, patiesībā – istabas. Katrā stāvā ir koplietošanas virtuve ar trim gāzes plītīm, slēdzama dušas telpa un divas tualetes. Dažiem iemītniekiem ir savas veļasmašīnas. Šeit mīt arī akurātas sievietes cienījamos gados, kuras rūpējas par tīrību, tāpēc koplietošanas telpas ir tīras. Nav eiroremonta spožuma, taču ir silti, var nomazgāties siltā ūdenī un izmantot ūdens tualeti, nevis sauso ateju aukstā kāpņu telpā. Pirmā istaba atrodas blakus ieejas durvīm. Iemītnieki stāsta, ka tai ir slikta slava. Agrāk tur dzīvojis narkomāns, pie viņa gājuši citi līdzīgie, tāpēc tagad viņš izlikts, un istaba ir brīva. Telpa nav remontēta, var iedomāties, kā tur izskatās. Trešajā stāvā ierīkots biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns grupu dzīvoklis Šūpoles, kurā mīt
13