vembra vēstuli. Pēc Rīgas namu pārvaldnieka pasūtījuma sertificēts būvinženieris Aivars Mauriņš( viņš apsekoja arī namu Altonavas ielā 19) 2016. gada sākumā bija veicis ēkas tehnisko apsekošanu. Atzinumu Rīgas namu pārvaldnieks 15. jūnijā nosūtīja būvvaldei. Tās darbinieki arī nekur nesteidzās un pēc pieciem mēnešiem nosūtīja vēstuli dzīvokļu īpašniekiem, prasot rīkoties operatīvi un triju mēnešu laikā, līdz 28. februārim, pārtraukt ēkas ekspluatāciju, kamēr bīstamība tiek novērsta, kā arī veikt dzīvojamās ēkas konservāciju, izstrādājot un iesniedzot būvvaldē atbilstošu būvniecības dokumentāciju. Redzams, ka viss notiek pēc Altonavas ielas scenārija. Konstatējot bīstamību, gan apsaimniekotājs – Rīgas namu pārvaldnieks, gan būvvalde stiepj gumiju kopumā gandrīz gadu, toties no dzīvokļu īpašniekiem prasa operatīvu rīcību. Kopsapulce notiek tumsā pagalmā Decembrī dzīvokļu īpašnieki saņēma Rīgas namu pārvaldnieka paziņojumu, ka 22. decembrī pulksten 17.30 tiks organizēta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saistībā ar būvvaldes vēstuli par šīs mājas ekspluatācijas pārtraukšanu un konservāciju. Sapulces vietai bija izvēlēts mājas pagalms – ziemas laikā. Īpašnieki atceras, ka šo sanākšanu par kopsapulci nevar nosaukt. Decembra beigās pussešos vakarā jau ir melna nakts. Bija ieradušies pieci dzīvokļu īpašnieki no sešiem. Vecāka kundze sēdēja pagalmā uz soliņa, pārējie stāvēja kājās. Bija atnākuši divi vīrieši, pārstāvji no Rīgas namu pārvaldnieka. Vēlāk ieradās vēl viens kungs. Rīgas namu pārvaldnieka darbinieks teica, ka tas ir pārstāvis no Rīgas domes. Savu uzvārdu un amatu viņš nenosauca, neuzrādīja arī pilnvaru kopsapulcē balsot pašvaldības vārdā. Sapulču organizēšana nepiemērotos un neērtos apstākļos, pagalmā ziemas laikā vai kāpņutelpā, kājās stāvot, diemžēl ir ierasts Rīgas namu pārvaldnieka darba stils. Darbinieki, kas bija uzņēmušies iniciatīvu, acīmredzot bija ieinteresēti visu nokārtot pēc iespējas ātrāk. Tā sauktajā kopsapulcē netika ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolists, netika nobalsots par darba kārtību, netika rakstīts protokols. Dzīvokļu īpašnieki atnācējiem uzdeva jautājumus, taču arī atbildes tika sniegtas haotiski. Ar vienu vīrieti sarunas risinājās tumšajā pagalmā, vienlaikus divi citi viesi ar dzīvokļu īpašniekiem runāja kāpņu telpā. Ar formālu balsu vairākumu
Tagad Rīgas namu pārvaldnieka komunikācijas speciāliste Santa Vaļuma raksta, ka sapulce notika 23. decembrī, taču dzīvokļu īpašnieki skaidri atceras, ka tā notika ceturtdien, 22. decembrī. Sanākšanas beigās Rīgas namu pārvaldnieka darbinieks lūdza dzīvokļu īpašniekiem nobalsot par trim jautājumiem – par mājas konservāciju, tāmes sastādīšanu mājas atjaunošanai un remontdarbu veikšanu. Bija sagatavotas aptaujas lapiņas, un par katru no trim jautājumiem vajadzēja ievilkt krustiņu attiecīgajā ailītē – par vai pret. Rīgas namu pārvaldnieka darbinieks ieteica balsot par. Tomēr trīs dzīvokļu īpašnieki nobalsoja pret, jo uzskatīja, ka māju nav vērts atjaunot un viņiem nav tādas naudas. Divi nobalsoja par, arī svešinieks no domes nobalsoja par. Iznāca, ka ar balsu vairākumu ir pieņemts lē-
10