Tiek uzskatīts, ka zelta cenu pieaugumu izraisa
fiziskais pieprasījums. Lielajiem spekulantiem, tā
dēvētajam zelta kartelim, vienkārši nav tik daudz
fiziska metāla, tāpēc viņi nevar manipulēt ar
nākotnes darījumiem kā iepriekš - arvien vairāk
tirgus spēlētāju pieprasa reālu aktīvu.
Turklāt zeltu ieteica iegādāties slavenais miljar-
dieris un investors Rejs Dalio. Viņš ir pārliecināts,
ka pasaules tirgi atrodas paradigmas maiņas pos-
mā, un zelts būs tā vērtība, kas tikai augs.
Lai ieguldītu zeltā, nav obligāti jāpērk reāls
metāls. Šobrīd ir iespējams iegādāties daļu
fondos, kuri ir piesaistīti zeltam jeb tā saucamie
Gold ETFs. Faktiski, ieguldot tādā fondā, reāls
zelts jums nepieder, bet ETF cena seko līdzi zelta
cenai. Būtībā, ETF līdzinās akcijām vai valūtām.
To lielākais pluss slēpjas tajā, ka ETF ir ļoti
likvīdi. Sekojoši, tos var jebkurā brīdī viegli pār-
dot, jo tie tiek publiski tirgoti biržā.
Būtībā ilgtermiņā zeltā nav īpaši lielas jēgas iegul-
dīt, jo tas iet roku rokā ar inflāciju. 40 gadu laikā
zelta vidējais ienesīgums bija 2,5 %. Pavisam cita
lieta ir krīzes un recesija. Tajos sarežgītajos
ekonomikas periodos zelts parasti aug ļoti strauji.
Ņemot vērā to faktu, ka tuvākajā laikā mēs varam
gaidīt pasaules finanšu krīzi, ieguldīšana zeltā
šobrīd varētu būt ļoti laba izvēle. $
$
________________________________________________________________________________________________
IEGULDĪŠANA
____________________________________________________________________________________________________
INTERESANTI FAKTI
PAR ZELTU
1
Masa karātos var būt 10, 12,
14, 18, 22 vai 24. Jo lielāks
skaitlis, jo tīrāks zelts.
2
Eiropā vispopulārākais ir
18 karātu zelts, ko apzīmē
skaitlis 750.
3
24 karātu zelts kūst pie
temperatūras 1063 °C
4
Olimpiskās zelta medaļas
satur tikai 1,34% zelta.
39