No Vankūveras līdz Sočiem
vairākas dienas neiztrūkstošā biezā
migla, kā dēļ jau tika lietots termins
“miglas čempionāts”, tad skatītāji
līdzīgi kā 1994.gadā Lillehammerē
apliecināja, ka nekur distanču slēpošanā
nav tik vienreizēja un fantastiska
atmosfēra kā Norvēģijā.
Šogad februārī Pasaules čempionātā
Valdifiemmi (Itālija) Latviju pārstāvēja
vēl vairāk sportistu nekā Oslo, uzstādot
jaunu rekordu dalībnieku skaita ziņā.
Alpu ielejas ciematiņā, kas atrodas ap
vienu tūkstoti metru virs jūras līmeņa,
startēja 17 Latvijas slēpotāji – 12 vīri un
5 dāmas. Un šī nelielā augstkalne tomēr
negatīvi iespaidoja mūsējo startu, jo
Latvijas slēpotāji, kas nav pieraduši, bet
lielais vairums pat nekad nav bijuši
treniņos augstkalnēs, nespēja
adaptēties un paradīt savam līmenim
atbilstošu sniegumu. Kvalifikācijas
slēpojumā labākie no mūsu pārstāvjiem
bija Arnis Pētersons un Inga Dauškāne,
taču viņiem salīdzinoši daudz pietrūka
līdz desmitniekam, kas kvalificējās
pamatsacensībām. Ingai 5 km brīvajā
stilā līdz labāko desmitniekam pietrūka
37 sekundes (17.vieta), bet Arnim 57
sekundes (27.vieta) 10km distancē.
Sprintā klasiskajā stilā dāmām veicās
līdzīgi kā Oslo, bet vīriem gan rezultāti
bija vājāki. Inga Dauškāne bija ātrākā no
mūsējām un uzrādīja 71.rezultātu 101
dalībnieču vidū, bet labākais vīru
konkurencē bija Pāvels Ribakovs, kurš
ierindojās 84. vietā no 129
startējušajiem. Otro rezultātu no
Latvijas pārstāvēm – 82.vietu – debijas
reizē uzrādīja Vineta Pētersone, kurai
tobrīd vēl bija tikai 13 (!) gadu.
Čempionāta laikā par to netika runāts,
bet sezonas beigās tika pieņemti jauni
noteikumi, ka pasaules čempionātos
pieaugušajiem drīkst startēt sportisti,
kuri nav jaunāki par 16 gadiem. Pirmo
reizi Latvijas komandā vienā
čempionātā startēja brālis un māsā –
Arnis un Vineta Pētersoni.
Vīriem 15 km distancē pēc pāris
slimošanas dienām nedaudz atlabušais
Arvis Liepiņš vienreizēji ātri
slēpojošajam un pirmo vietu
ieguvušajam Peteram Nortugam
zaudēja ļoti daudz – septiņas ar pusi
minūtes – un ierindojās tikai 87. vietā,
toties pēdējos distances kilometros
spēja izraut principiālu uzvaru
savstarpējā cīņā ar labāko lietuvieti un
ierasto konkurentu Vitautu Stroliu.
Vairāki vadošie slēpotāji atpalika ļoti
daudz no Nortuga un ieguva sev
neierastos un zemos FIS punktus (daži
top 30 vīri saņēma pāri par 60 FIS
punktiem, bet vairākkārtējais pasaules
vicečempions Maksims Viļegžaņins 98 FIS
punktiem tuvumā nebija bijis pēdējos
piecus gadus – aut.piez.).
Latvijas izlasei Valdifiemmi bija
vēsturisks brīdis, jo pirmo reizi mūsu
Jānis Paipals (74. numurs) Vankūveras olimpiskajās pēlēs 2010. gads. Foto: Romāns Kokšarovs / LOK arhīvs
ar slēpēm pa dzīvi
63