No Vankūveras līdz Sočiem
Masu starts no Skandināvijas Kausa 2013 (Madona, Smeceres sils). Foto: infoski.lv arhīvs
O
limpiskās spēles ir
galvenais notikums
sporta dzīvē, un
piedalīšanās tajās ir
katra sportista sapnis un
mērķis. Nokļūt tur ir liels gods un arī
sasniegums, neskatoties pat uz to, ka
reizēm neizdodas cīnīties par augstām
vietām, jo, lai kvalificētos sporta
lielākajam notikumam, ir jāizpilda
noteikti kritēriji, kas ne tuvu nav pa
spēkam jebkuram trenētam sportistam.
Distanču slēpošana vēsturiski ir viens
no pirmajiem, ja ne pats pirmais ziemas
sporta veids, un arī tagad to var
pamatoti uzskatīt par vienu no
galvenajiem ziemas sporta veidu
pamatiem. Izsisties pasaules elitē
jebkurā sporta veidā ir grūti, taču
distanču slēpošanā vēl jo vairāk, jo ar to
profesionālajā līmenī nodarbojas vairāki
tūkstoši sportisti, ne pāris desmiti, kā
tas ir citos ziemas sporta veidos.
Latvijas distanču slēpotāju izlase uz
pagājušajām Olimpiskajām spēlēm, kas
2010. gada februārī norisinājās
Vankūverā, devās divu sportistu sastāvā
– vīru konkurencē startēja Jānis Paipals,
bet pie dāmām Anete Brice. Sportistu
skaits bija sarucis un kļuvis uz pusi
mazāks nekā 2006. gadā Itālijas Alpu
pilsētā Turīnā, taču bija arī pozitīvs
moments, proti, pēc 12 gadu
pārtraukuma Olimpiskajās spēlēs
distanču slēpošanā Latvija atkal bija
pārstāvēta sieviešu konkurencē. Kā
īpašu notikumu arī jāizceļ, ka vienās
Olimpiskajās spēlēs startēja tēvs un
meita – Ilmārs un Anete Briči, bet tikai
dažādos sporta veidos. Anete, kurai
tobrīd bija astoņpadsmit gadu,
piedalījās tikai vienā disciplīnā – 10km
slidsolī ar intervāla startu. No
uzvarētājas Šarlotes Kallas viņa atpalika
sešas minūtes un 77 dalībnieču vidū
ierindojās 69. vietā, apsteidzot pārsvarā
Balkānu valstis. Jānis Paipals uz startu
izgāja trijās disciplīnās, no kurām
vislabāk veicās 15 km slidsolī, 95
dalībnieku konkurencē izcīnot 72. vietu.
Sprintā viņš ierindojās par desmit
vietām augstāk, tiesa, tur Jānim
neizdevās nevienu konkurentu pārspēt.
Jānis atzina, ka neizdevās nostartēt, kā
bija gribējies. 15 km distancē ātri
piedzinis kājas, tādēļ ar smagnējām
kājām nav varējis ātri paslēpot. Pēc
Vankūveras Anete Brice distanču
slēpošanā vairs nestartēja, mēģinot
pievērsties vairāk biatlonam.
Gadu vēlāk uz Pasaules čempionātu
Norvēģijā leģendārajā Oslo pievārtē
Holmenkollenā devās jau rekordliels
Latvijas pārstāvju skaits, kas pirmo reizi
sniedzās otrajā desmitā – 14 slēpotāji,
no kuriem desmit bija vīri, bet četras
dāmas. Pirmo reizi papildus treneriem
un slēpju smērētājiem bija arī
fizioterapeits un pat preses sekretārs.
ar slēpēm pa dzīvi
61