Tartu slēpošanas maratons
Pēteris Cābulis
36 gadi, Tartu maratonā
startējis 3 reizes
–– Kā nonāci pie lēmuma startēt tieši
Tartu slēpošanas maratonā?
Iepriekšējā sezonā pirms Tartu
slēpojuma es pirmo reizi uzkāpu uz slēpēm
un izmēģināju slidsoli, bet gribējās
pamēģināt arī klasiku. Tika nopirktas arī
otras slēpes, un tad tikai atlika izvēlēties,
kur braukt. Tā kā Latvijā Tartu slēpošanas
maratons ir labi zināms, izvēlējos to.
–– Nosauc, lūdzu, trīs spilgtākos
iespaidus, kuri nāk prātā, runājot par
Tartu slēpošanas maratonu.
1. Pirmais, kas nāk prātā, ir grandiozā
atmosfēra. 2. Ļoti priecē augstais
organizētības līmenis. 3. Trešais būtu fakts,
ka tas ir nopietnākais slēpojums, kurā
esmu bijis.
–– Tiem, kuri nav bijuši klātienē,
varētu šķist, ka tādā pūlī, kāds ir Tartu
maratonā, paslēpot nemaz nav
iespējams. Kāda ir sajūta startā,
atrodoties tik lielā slēpotāju pulkā, un
vai izmantoji kādu īpašu taktiku, lai
tiktu izdevīgākā pozīcijā?
Savā pirmajā tik masveidīga starta
pieredzē secināju, ka, startējot šādā pūlī,
jāsāk mācīties arī bremzēt, jo klasikā ir sava
specifika, kad viena slēpe jāceļ ārā no
špūres, lai bremzētu un neieskrietu kādam
mugurā. Protams, sanāk arī, ka viens
otram uzkāpj uz slēpēm vai kādam salūzt
nūja, bet tāds nu tas process ir...
–– Tavs vērtējums – vai trasē ir
pietiekami labas citu dalībnieku
apdzīšanas iespējas?
Tā kā startēju aptuveni dalībnieku
ceturtajā tūkstotī, lielākā daļa jau ir priekšā,
bet slēpošanā vēl nav tik liela sagatavotība,
lai ļoti rautos visiem garām. Sapratu, ka
slēpošanā jāpiestrādā pie roku spēka, jo
tad, strādājot pie atgrūšanās ar nūjām,
apdzīt citus ir daudz lielākas iespējas.
–– Tradicionālais jautājums garo
distanču veicējiem – par ko Tu domā šo
garo kilometru veikšanas laikā? Dažādos
distances posmos domu gājiens varētu
būt atšķirīgs...
Kad pienāca pēdējie padsmit kilometri,
sāka likties, ka viss ir apnicis, jo spēki
iztērēti vairāk nekā plānots. Bet vispār
distances laikā domas vairāk ir par slēpju
slīdamību un, piemēram, ko diezin dos
nākamajā barošanas punktā, jo pārtikas
izvēle jau tur tiešām ir plaša.
–– Tā kā Tartu maratons veicams
klasiskajā stilā, rodas jautājums, vai arī
ikdienā ar klasisko slēpošanas stilu esi uz
“Tu” un vai to iekļauj arī treniņos?
Tā kā ikdienā vairs neatrodos tik tuvu
trasei, kurā mēdzu slēpot, nekādi treniņi
nemaz nesanāca un, var teikt, ka vienkārši
devos pa taisno uz sacensībām. Šajā reizē
pirms Tartu maratona uz klasikas slēpēm
nemaz nesanāca uzkāpt.
–– Tik garā distancē enerģijas
atjaunošanai ņem līdzi savu dzērienu,
želejas u.c.vai izmanto tikai trases
oficiālos atspirdzinājumu punktus?
Kāds ir šo punktu piedāvājuma klāsts?
Kādreiz ņēmu līdz želejas un mēģināju
piestāt arī barošanas punktos. Centos arī
daudzmaz ievērot grafiku, pēc cik ilga laika
želejas distancē lietot. Bet tagad pats
distancē līdz neko neņēmu, jo arī
barošanas punktos piedāvājums ir
pietiekošs, kā arī slēpojums man vairāk ir
kā piedzīvojums un ne tik daudz
“kapāšana” uz konkrētu rezultātu, kā tas ir
skriešanā. Organizatori barošanas punktos
sagādā plašu gardumu klāstu – gurķi, sāls,
rozīnes, cepumi, tēja, arī dzērveņu
dzēriens. Ja gribi, tur var ēst arī 5 minūtues
no vietas.
–– Vai garās distances dažādos
posmos ir jūtama arī slēpju slīdamības
atšķirība?
Ir gadījies, ka trasē vietām ir slīdējis
atpakaļ. Bet pieļauju, ka man vēl nav tik
laba slēpojuma tehnika, kas efektīgi ļautu
izmantot visu to, kas uzsmērēts uz slēpēm.
–– Tartu maratona starts ir vienā
pilsētā, bet finišs citā, attiecīgi jādomā
arī par personīgo mantu pārvietošanu.
Nākamajiem Tartu slēpojuma
dalībniekiem var rasties jautājums kā
šo situāciju risina citi? Vai ir kāds
organizatoru piedāvāts variants, vai arī
izdomāji