Tartu slēpošanas maratons
Gints Trēziņš
37 gadi, Tartu maratonā
startējis 6 reizes
–– Kā nonāci pie lēmuma startēt
tieši Tartu slēpošanas maratonā?
Pirms daudziem gadiem pirmo reizi
startēt Tartu slēpošanas maratonā
ievilka draugi. Tajā laikā Latvijā ziemas
bija paplānas, attiecīgi arī pasākumu
maz, bet šajā igauņu slēpojumā trase
vienmēr ir tik labi sagatavota, ka pilnīgi
bauda tur piedalīties! Arī daba ap trasi
skaista, un kā pirmo reizi tur aizbraucu,
tā iepatikās! Esmu bijis slēpojumos
Čehijā, Austrijā, Somijā, un visus šos
slēpojumus salīdzinot, igauņu trase ir
pasaules līmenī.
–– Nosauc, lūdzu, trīs spilgtākos
iespaidus, kuri nāk prātā, runājot par
Tartu slēpošanas maratonu.
1. Barošanas punkti vai, kā citi
iesaukuši – pitstopi – ik pēc 10km. Jau
tajos vien ir bezmaz svētku sajūta!
2. Slavenais melleņu ķīselis un rozīņu
bulciņas.
3. Daudzie pozitīvie atbalstītāji.
–– Tiem, kuri nav bijuši klātienē,
varētu šķist, ka tādā pūlī, kāds ir Tartu
maratonā, paslēpot nemaz nav
iespējams. Kāda ir sajūta startā,
atrodoties tik lielā slēpotāju pulkā, un
vai izmantoji kādu īpašu taktiku, lai
tiktu izdevīgākā pozīcijā?
Startā dalībnieki savstarpēji ir ļoti
solīdi. Protams, gadās pa kritienam, jo
neizbēgami kāds kādam starta pūlī
uzslīd virsū. Bet neviens startā dikti
netrako, jo priekšā taču vēl ir 63km.
Nekad nav gadījies iekļūt tādā kritienā,
kur visi viens otru lamātu vai būtu dikti
neapmierināti.
–– Tavs vērtējums – vai trasē ir
pietiekami labas citu dalībnieku
apdzīšanas iespējas?
Trasē apdzīšanas iespējas ir ļoti
labas! Vislabākās, salīdzinot ar citiem
slēpojumiem, kuros esmu piedalījies.
Sliedes blakus ir daudz un pārkārtoties
nav problēmu.
ar slēpēm pa dzīvi
37