Piedzīvojums
sacensības rēķinājāmies, ka slēpotāju
prasmes ir atšķirīgas un plānojām
distanci tā, lai komandām būtu iespēja
izstrādāt savu stratēģiju, liekot uzsvaru
uz to disciplīnu, kas ir komandas
stiprākā.
Līdzīgi kā citos gadalaikos, arī ziemā,
organizējot sacensības, uzmanību esam
pievērsuši apvidum, kurā sacensības
tiek organizētas. Lai arī Latvijā distanču
slēpošanas trašu skaits pieaug, tomēr
pagaidām pie mums vēl ir maz vietu,
kur slēpošanas trašu tīkls ir pietiekoši
garš un interesants, lai tajās varētu
organizēt sacensības ar orientēšanās
elementiem.
2013. gada ziemā Līdzsvaru veidojām
pēc rogaininga principa, kur noteicošā
bija savākto punktu summa. Sacensības
sastāvēja no atsevišķiem posmiem, kur
katra posma veikšanai tika noteikts
konkrēts laiks, kurā jāsavāc pēc iespējas
vairāk punkti. Posmos, kuros
148
ar slēpēm pa dzīvi
bija jāpārvietojas ar kājām, visu
slēpošanas inventāru (slēpes, nūjas,
slēpjzābakus un planšetes) varēja atstāt
starpfinišā. Slēpošanas posmi tika
veidoti tā, lai varēu brīvi slēpot, nevis
brist pa mežu vai nest slēpes rokā.
Sacensībās liela nozīme bija ne tikai
fiziskajam spēkam un tam, cik labi slīd
slēpes. Rezultātu lielā mērā noteica
komandas stratēģija, attapība un
koncentrēšanās spējas veikt
netradicionālās orientēšanās elementus
(marķētās distances posmi, aero foto,
vecas topogrāfiskās kartes, slēpošana
pa kartē uzzīmētu līniju, utt.). Augstu
vietu varēja sasniegt arī veicot
salīdzinoši maz kilometrus,
kompensējot tos ar prātu - veiksmīgu
distances plānošanu, nekļūdīgu
orientēšanos.
Piedzīvojumu sacensību
neatņemama sastāvdaļa ir speciālie
uzdevumi. Ziemā nevar laivot, ir
ierobežoti virvju uzdevumi vai āķīgie
uzdevumi, kas komandai liek apstāties
un ilgāk palauzīt galvu. Tāpēc speciālo
uzdevumu veidošanā tika īpaši
piedomāts, lai uzsvars būtu uz kustību,
ātrumu un salīdzinoši mazu domāšanas
laiku.
Ņemot vērā to, ka daļa sacensību
dalībnieku ārā pavadīja vismaz 8
stundas, svarīgi bija parūpēties arī par
papildu siltumu distance laikā. Proti,
mainot disciplīnu (no slēpošanas uz
skriešanu/ iešanu vai otrādi) bijām
parūpējušies ugunskuru un siltu tēju.
Bet finišā – karsta zupa un pirts!
Gan ziemā, gan vasarā Līdzsvaru
cenšamies veidot tādu, lai sacensību
dalībnieki justu gandarījumu par
piedalīšanos un pirmie vārdi finišējot
būtu: “Jā, es to izdarīju”, bet pārbraucot
mājās – “Es gribu vēl”.