Vēsture
Slēpes
(Sporta žurnāls. 1923. gads)
Jau no seniem laikiem ziemeļu tautas
lieto slēpes, gan kā satiksmes līdzekli,
gan arī sportā un izpriecai. Somijā,
Norvēģijā, Zviedrijā parasti ar slēpēm
skrien katrs iedzīvotājs, kā jauns, tā
vecs, kā vīrietis, tā sieviete. Protams,
ka šādos apstākļos radušās slēpes
visdažādākajos veidos – īsas, garas,
platas un šauras, atkarībā no tā kādā
vietā un kādam nolūkam slēpes lieto.
Kā uz raksturīgākām slēpēm jānorāda, uz
tā saucamajām „lapu” slēpēm. Šīs slēpes
ir ļoti platas, ar noapaļotu virsu un
nedaudz uz augšu uzliektu arī pakaļējo
galu. Taisna virziena noturēšanai slēpēm
apakšā dziļa rieva. Kā uz savādību
jānorāda, ka viena slēpe garāka par otru.
Īsāka ir labai kājai, garāka – kreisai.
Starpība garumā domāta vieglai piepešai
virziena maiņai.
Bez šīm slēpēm, lapi lieto arī īsākas,
abas vienāda garuma slēpes, ar apakšā
piesistu spalvainu ādu. Ar šīm slēpēm var
viegli kāpt taisni kalnā, tāpēc tās ādas
spalvas, iedurdamās sniegā, neļauj slēpēm
slīdēt atpakaļ. Ar neapsistām slēpēm
kāpšanu kalnā izdara ar skujveidīgiem
soļiem. Ar šādi apsistām slēpēm tomēr
lielāku ātrumu sasniegt nevar. Bet
svarīgs apsisto slēpju labums ir tas, ka
siltā laikā viņām sniegs nelīp klāt.
Abu minēto veidu slēpēm malas ir gandrīz
taisnas,izņemot priekšgala locījumu, tur
platums ir apmēram 0,5 cm lielāks kā
vidū. Priekšgala locījums ir slaiks.
Garums sniedzas no 210 – 280cm, platums
līdz 11 cm. Pagatavo šīs slēpes
galvenokārt no bērza, bet dažķārt arī no
priedes.
Visizplatītākās slēpes, arī Latvijā ir
„Telemarka” slēpes. Formas ziņā tās
atšķiras no iepriekš aprakstītajām ar to,
ka vidus daļa viņām šaurāka par galiem.
Tā parasti visplatākā vieta, priekšgala
locījumā, platums pārsniedz 10 cm, bet
vidū 7,6 cm un pakaļgalā, kurš strupi
nogriests, 8,5 – 9 cm. Nav arī tām dziļas
apakšējās rievas. Garuma ziņā „Telemarka”
slēpes mēdz būt starp 250 – 225cm.
Priekšgala locījums slaiks. Vidus
locījums ap 2 cm. Slaidais locījums
nepieciešams dažādu kavēkļu - celmu,
akmeņu pārbraukšanai. Slaidais gals
kavēkļiem slīd pāri, turpretim pie slēpēm
ar asu locījumu, atduroties pret kādu
kavēkli ir neizbēgama krišana.
Bez minētām pazīstamām slēpju formām,
katrā valstī un bieži pat katrā pilsētā,
ir savi iemīļoti novirzieni, atkarībā no
kalnu stāvuma, mežu biezuma utt. Rīgā
dabūjamas Somijas un vietējās slēpes, gan
pašlaik ne sevišķi lielā izvēlē. Nevar
neatzīmēt nepatīkamo parādību, ka vietējā
pagatavojuma slēpes jau pēc neilgas
lietošanas paliek greizas. Jācer tomēr,
ja slēpju sportam plašāk attīstoties, arī
slēpju izstrādāšanai pie mums piegriezīs
lielāku vērību, un mums būs par samērā
mazākiem izdevumiem iespējams tikt pie
labām vietējām slēpēm dārgā ārzemju
Informāciju apkopoja Aija Erta
Pjēra de Kubertēna fonda prezidente, 0limpiskā vēsturniece.
2013. gada novembris
ar slēpēm pa dzīvi
113