Z
iema Latvijas platuma
grādiem ir tas gadalaiks,
kas piedāvā tik jauko un
priecējošo ūdens
agregātstāvokli – sniegu!
Latvijas ziemas bez tā nav
iedomājamas, kaut arī ne vienmēr tas
ir bijis kā senos laikos, kad ziemas ik
gadu bija garas, sniegotas, aukstas un
sniega kārta bija gana iespaidīga.
Slēpošana izsenis ir bijusi interesanta
nodarbe ziemas mēnešos un
mūsdienās tā atkal lēnītēm atgriežas
modē. Pēdējo 4 gadu jaukās un
sniegotās ziemas Latvijā radījušas
iespēju un interesi par slēpošanu, it
īpaši, ārpus trasēm, dodoties ar slēpēm
gan vienkārši gar savu lauku māju, gan
pa meža ceļiem un takām, gan pa
laukiem un pļavām, gan pa aizsalušiem
ezeriem un pat dažām upēm. Slēpju
pārgājiens dabā ir visdemokrātiskākais
slēpošanas veids, kurš neprasa nedz
Eži
labas iemaņas, nedz “pēdējās” modes
slēpes, nedz arī izvirza vajadzību pēc
izcilas slēpju slīdamības, kā tas ir uz
speciālajām slēpošanai paredzētajām
trasēm vai sacensībās. Jūs vienkārši
ejat jeb slīdat, līgani liekot soli pie soļa,
ieelpojot spirgto ziemas gaisu pilnu
krūti un vairojot sava organisma
dabiskās aizsargspējas pret
nevēlamiem vīrusiem.
Pēc “Ežu” pieredzes tieši slēpju
pārgājiens daudziem ir atgriešanās pie
slēpošanas un ļoti bieži impulss
cilvēkiem, kuri pirms tam nav nekad
dzīvē slēpojuši. Daudzi to iesāk darīt
un “saslimst”, protams, labā nozīmē!
Bet nu sāksim ar to, ka vispirms
precizēsim, kas tad īsti ir slēpju
pārgājiens jeb slēpošana dabā?!
Kā notiek slēpošana?
Tas nozīmē to, ka slēpju sliedes,
visticamāk, veidojat paši, kā tautā
saka, “dzenot špūri” saviem spēkiem.
Līdz ar to slēpošana notiek vienam aiz
otra, pirmais “dzen špūri”, pārējie
slēpo pa svaigi izveidoto sliedi. Kad
pirmais saguris, to var nomainīt kāds
cits. Tā kā “špūres dzīšana” prasa
zināmu piepūli, tad ātrums šādam
slēpojumam nav liels, un pat iesācējs
varēs droši tikt līdzi pārgājiena
tempam.
Protams, mainoties sniega
apstākļiem, mainās ātrums. Jo dziļāks
un irdenāks sniegs, jo lēnāks temps, )ͅ