V?sture
Sl?pes
(Sporta žurn?ls. 1923. gads)
Jau no seniem laikiem zieme?u tautas
lieto sl?pes, gan k? satiksmes l?dzekli,
gan ar? sport? un izpriecai. Somij?,
Norv??ij?, Zviedrij? parasti ar sl?p?m
skrien katrs iedz?vot?js, k? jauns, t?
vecs, k? v?rietis, t? sieviete. Protams,
ka š?dos apst?k?os raduš?s sl?pes
visdaž?d?kajos veidos – ?sas, garas,
platas un šauras, atkar?b? no t? k?d?
viet? un k?dam nol?kam sl?pes lieto.
K? uz rakstur?g?k?m sl?p?m j?nor?da, uz
t? saucamaj?m „lapu” sl?p?m. Š?s sl?pes
ir ?oti platas, ar noapa?otu virsu un
nedaudz uz augšu uzliektu ar? paka??jo
galu. Taisna virziena notur?šanai sl?p?m
apakš? dzi?a rieva. K? uz sav?d?bu
j?nor?da, ka viena sl?pe gar?ka par otru.
?s?ka ir labai k?jai, gar?ka – kreisai.
Starp?ba garum? dom?ta vieglai piepešai
virziena mai?ai.
Bez š?m sl?p?m, lapi lieto ar? ?s?kas,
abas vien?da garuma sl?pes, ar apakš?
piesistu spalvainu ?du. Ar š?m sl?p?m var
viegli k?pt taisni kaln?, t?p?c t?s ?das
spalvas, iedurdam?s snieg?, ne?auj sl?p?m
sl?d?t atpaka?. Ar neapsist?m sl?p?m
k?pšanu kaln? izdara ar skujveid?giem
so?iem. Ar š?di apsist?m sl?p?m tom?r
liel?ku ?trumu sasniegt nevar. Bet
svar?gs apsisto sl?pju labums ir tas, ka
silt? laik? vi??m sniegs nel?p kl?t.
Abu min?to veidu sl?p?m malas ir gandr?z
taisnas,iz?emot priekšgala loc?jumu, tur
platums ir apm?ram 0,5 cm liel?ks k?
vid?. Priekšgala loc?jums ir slaiks.
Garums sniedzas no 210 – 280cm, platums
l?dz 11 cm. Pagatavo š?s sl?pes
galvenok?rt no b?rza, bet daž??rt ar? no
priedes.
Visizplat?t?k?s sl?pes, ar? Latvij? ir
„Telemarka” sl?pes. Formas zi?? t?s
atš?iras no iepriekš aprakst?taj?m ar to,
ka vidus da?a vi??m šaur?ka par galiem.
T? parasti visplat?k? vieta, priekšgala
loc?jum?, platums p?rsniedz 10 cm, bet
vid? 7,6 cm un paka?gal?, kurš strupi
nogriests, 8,5 – 9 cm. Nav ar? t?m dzi?as
apakš?j?s rievas. Garuma zi?? „Telemarka”
sl?pes m?dz b?t starp 250 – 225cm.
Priekšgala loc?jums slaiks. Vidus
loc?jums ap 2 cm. Slaidais loc?jums
nepieciešams daž?du kav?k?u - celmu,
akme?u p?rbraukšanai. Slaidais gals
kav?k?iem sl?d p?ri, turpretim pie sl?p?m
ar asu loc?jumu, atduroties pret k?du
kav?kli ir neizb?gama krišana.
Bez min?t?m paz?stam?m sl?pju form?m,
katr? valst? un bieži pat katr? pils?t?,
ir savi iem??oti novirzieni, atkar?b? no
kalnu st?vuma, mežu biezuma utt. R?g?
dab?jamas Somijas un viet?j?s sl?pes, gan
pašlaik ne seviš?i liel? izv?l?. Nevar
neatz?m?t nepat?kamo par?d?bu, ka viet?j?
pagatavojuma sl?pes jau p?c neilgas
lietošanas paliek greizas. J?cer tom?r,
ja sl?pju sportam plaš?k att?stoties, ar?
sl?pju izstr?d?šanai pie mums piegriez?s
liel?ku v?r?bu, un mums b?s par sam?r?
maz?kiem izdevumiem iesp?jams tikt pie
lab?m viet?j?m sl?p?m d?rg? ?rzemju
Inform?ciju apkopoja Aija Erta
Pj?ra de Kubert?na fonda prezidente, 0limpisk? v?sturniece.
2013. gada novembris
ar sl?p?m pa dz?vi
113