Piedod
Lai piedot spētu, izprast spēj,
Līdz svešu bēdu dzīlēm nirstot,
Un pašlepnumam pāri ej,
Uz piedošanu Ceļu gūstot.
Tu piedod tiem, kas slikts un ļauns,
Kam melot vēlme bij’ un nodot,
Un tiem, kam piedot nebij’ lemts,
Tu piedod, lūdzu tevi, piedod!
Tu piedod tagad, nevis tad,
Kad saguris jau sāpes nesot,
Pret ļaunumu tu Mīlu dod
Un labestībā svētot piedod!
Tu piedod ļaundarim! Ne tā,
Lai atriebtos jau laikam ritot,
Kaut nāktos piedot tūkstoškārt,
Tu atkal, atkal viņam piedod!
Tu piedod citādi, ne tā,
Kā reibumā ar steigu slīkstot…
Lai vainas saite sarauta,
Tu katram atsevišķi piedod.
Tu netiesājot piedod tiem,
Kas nebij’ spējīgs tevi piedot,
Lai mīlot dzīvotu arvien,
Un ļaunu atkal nenodarot.
Šis piedošanas Ceļš ir grūts,
Jo tas ir Mīlas Ceļa kopums,
Lai cilvēciskums tevī plūst,
Un esi spējīgs VISIEM piedot!
(Орис)
393